Gulbene Kommune inviterede 4 repræsentanter fra Venskabsbyforeningen til at deltage i Gulbenes repræsentation ved Den 25. nationale  Sangfestival og 15. Dansefestival i Riga sammen med repræsentanter fra Gulbenes andre venskabsbyer, hvor der var deltagere fra Ketrzynski i Polen og Pskov i Rusland. Fra Venskabsbyforeningen deltog Ruth og Johannes Jørgensen, Løve, Ove Hjorth, Bryrup og Medborgerhuset i Them samt Niels Uldall-Jessen, Them.

Torsdag den 4. juli blev vi modtaget i Riga Airport af Elina Vilde med en minibus, som kørte os til Gulbene, hvor vi blev indlogeret på hotellet og spiste lunch i Kulturhusets café sammen med Elina Vilde og Guna Svika fra udviklingsafdelingen i Gulbene Kommune.
Kl. 14 blev vi modtaget på Rådhuset af den netop genvalgte borgmester Nikolajs Stepanovs og viceborgmester Andis Caunitis samt repræsentanter for kommunens administration, Seniorforening, Invalideforening, Gulbene Museum.
Vi drøftede forskellige muligheder for samarbejdsprojekter, bl.a. med pensionistforeningen, som meget gerne vil mødes med seniores fra Danmark omkring forskellige aktiviteter som f.eks. idræt, folkedans, drama og håndarbejde. Vi svarede, at vi vil arbejde på at komme til Gulbene i forbindelse med Senior Festival 7. aug. 2014.
Ligeledes vil Socialcenteret, Invalideforeningen, Ungdomscenteret samt museet med kunst- og historiske udstillinger gerne samarbejde om projekter og udveksling af ideer og frivillige medarbejdere/volontører.
Gulbene v. projektmedarbejder Elina Snore fremlagde idéudkast til et projekt om eventyrfortælling «Tell me a Fairy Tale!«, hvortil deres venskabsbyer indbydes som partnere. De vil ansøge om EU-midler under Europe for Citizen-programmet, hvorfor vi skal svare hurtigt, da ansøgningsfristen udløber i september i år.
Projektet er planlagt til at vare fra 01.01.2014 til 01.06.2015 – og er målrettet seniores (50+) og børn (til 2. klasse) og inkluderer bibliotek, skoler og børnehaver, Kulturcenter, forældre og bedsteforældre.

Derefter var der rundvisning på Ungdomscenteret «Baze«, hvor også Pensionist- og Invalideforeningen har til huse. På Ungdomscenteret mødte vi to unge volontører fra hhv. Portugal og Grækenland, som arbejder frivilligt udstationeret 6-12 måneder for EU-midler med hhv. et musikprojekt og  kunsthåndværksprojekt. Ungdomscenteret er et sted for unge fra 8-15 år med muligheder for forskellige aktiviteter, spil og computer samt musik og drama.
Og på Socialcenteret, hvor vi fik et lille indblik i kommunens socialforsorg, som traditionelt er organiseret ud fra 10-12 lokale socialcentre i landsbyerne samt Socialcentret i Gulbene, hvor der ydes lidt socialhjælp, uddeling af tøj, personlig hygiejne, familierådgivning, krisehjælp, hjemmehjælp, lidt beskæftigelse samt læge- , sygeplejerske- og tandlægebehandling i samarbejde med Røde Kors. Der er ansat 30 medarbejdere i kommunens Socialforsorg!

Fredag den 5. juli var der rundvisning på Kunstskole, som har fået fine nye lokaler i sin egen bygning. Her er der ti lærere ansat til frivillig undervisning af børn og unge, som har mange forskellige muligheder, men samtidig får en indføring i klassiske arbejdsmetoder – og kan afsluttes med et eksamensbevis til brug for evt. videre kunstnerisk uddannelse. Der arbejdes på højt niveau – og man vil meget gerne samarbejde om udstillinger og workshops.
Derefter besøgte vi det nyrestaurerede Kulturhus (Kulturas Centrs) med danse- og koncertsale, håndarbejdsværksteder (vævning og træsløjd) samt cafeen, hvor vi spiste flere gange. Kulturhuset er bygget sammen med biblioteket, hvor også Bryllupssalen ligger, men der er ikke noget formelt samarbejde mellem de to kommunale institutioner.

Videre til Sportscenteret med stor idrætshal og fitness-center samt udendørs baneanlæg, som også bruges af det nærliggende gymnasium og folkeskoler. De vigtigste sportsgrene er basketball, volleyball, hockey og ishockey, men også fodbold og atletik, men det er uafklaret, hvordan det foregår i skole eller er organiseret i foreninger.
Derefter besøgte vi Gulbene Museum med kunstudstilling af lokale kunstnere samt historisk udstilling om Gulbene bys og regionens historie samt en særudstilling om Brandvæsenets udvikling. Derefter besøgte vi Brandstationen og fik forevist deres nye brandsprøjte og material til frigøring af personer i smadrede biler, som de har fået med støtte fra USA.

Endelig besøgte vi Gulbene Smalsporsjernbane, hvor vi hørte om arbejdet med restaurering af gamle lokomotiver, inden vi kørte med banen til Stameriena og spiste lunch i en pavillon ved søen. Efter lunch vandrede vi forbi Stameriena Slot, som stadig er under restaurering, og besøgte den smukt restaurede russisk-ortodokse kirke.

Kl. 17 kørte vi med bus til Riga for at overvære det store dansestævne på Daugavas Stadion.
14-15.000 dansere i traditionelle dragter gav opvisning i skiftende kæmpe koreografiske danseoptrin i tre timer. Det er temmelig fantastisk og storslået at opleve. Og så var det vist den tredje aften i træk med forskellige dansegrupper af børn, unge, voksne og seniorer.
Tilbage i Gulbene kl. 03.30.

Lørdag den 6. juli gik vi på egen hånd en tur på Gulbenes Gamle Kirkegård, som stadig er i brug, men nu er suppleret med en ny større kirkegård lidt uden for byen. Kirkegården er kommunalt drevet og fælles for alle religiøse og etniske grupperinger, hvilket fremgår af de forskelligt udformede gravminder. Den ligger smukt i en lund af høje, gamle træer.
Efter lunch på ”kirkegårdskroen” var der modtagelse af de forskellige delegationer fra de deltagende venskabsbyer, som overbragte hilsener og gaver og udvekslede ønsker for det fremtidige samarbejde, uden at dette dog blev særligt konkretiseret.
Dagen sluttede med besøg på «Siltie«-golfbanen med ni huller, som et tidligere byrådsmedlem og lokal bankdirektør har indrettet på sin ejendom i Lizums. Vi prøvede at spille lidt golf og spiste hyggelig aftensmad i det fri.

Søndag den 7. juli stod vi tidligt op og kørte med bus til Riga kl. 06.20 for at kunne deltage i den store festivalparade gennem det centrale Riga. Kl. 11 gik vi sammen med 700 deltagere fra Gulbene Kommune med borgmester og repræsentanter for kommunen i spidsen, gæster fra venskabsbyer, herunder også en gruppe russiske lærere og pædagoger og kammermusikere fra Skt. Petersborg by og området, Gulbene Musikskoles Brassband, gymnasiekoret samt flere andre kor og dansegrupper. Vi gik fra Domkirkepladsen forbi Frihedsmonumentet,  hvor der var kransenedlæggelse ud ad Brivibas Iela i alt ca. 3 km. Der deltog i alt ca. 45.000 deltagere fra Letlands 110 kommuner, og mindst lige så mange vinkende tilskuere langs ruten.
Alt i alt en storslået folkelig markering af national samhørighed.
Efter lunch på den skole, hvor Gulbenes festivaldeltagere havde været indkvarteret, tog vi afsked med de øvrige deltagere og blev kørt til Skt. Peter's Boutique Hotel, hvor vi havde bestilt overnatning. Derefter gik vi lidt rundt i Riga, inden vi fandt efter tramlinie 11, der kørte os ud til Mezaparks Festivalpladsen, hvor den store koncert fandt sted om aftenen. Seks timers koncert med korsang, brassband og danseopvisning indledt med tale af præsidenten og diverse kunstneres recitering af lettiske digte. Skiftende dirigenter, solister og 18.000 sangere og musikere i forskellige gruppering sang og spillede for måske 40-50.000 tilhørere.
Det var en overvældende oplevelse, som selvfølgelig indledtes med fælles nationalsang og sluttede med den lettiske hymne, som alle letter kender og kan synge med på.

Mandag den 8. juli gik vi fire danskere på opdagelse i Riga. Først besøgte vi de store tidligere Zeppelin-haller, hvor der er marked med udsalg af fersk og røget fisk, kød, mælkeprodukter, grønsager, husflidsprodukter og alt, hvad hjertet ellers kan begære af ting og sager. Derefter besøgte vi den store russisk-ortodokse katedral, så de mange smukke huse i Jugendstil fra begyndelsen af 1900-tallet, Riga-borgen med præsidentens bolig, Parlamentet (Saeima), den katolske Jekabs-kirken og den lutherske domkirke og Johannes-kirken samt de fine gamle huse i Rigas centrum.
Efter en god gang aftensmad på en fortovsrestaurant tog vi en taxa fra vort hotel til Riga Lufthavn, hvorfra vi fløj hjem efter fem særdeles begivenhedsrige dage i Letland.

Gulbenes pašvaldība ielūdza četrus pārstāvjus no Sadraudzības biedrības piedalīties novada pārstāvēšanā 25. Vispārējos Latviešu Dziesmu un 15. Deju Svētkos Rīgā – kopā ar pārstāvjiem no citām Gulbenes sadraudzības pilsētām: Ketrzynski Polijā un Pleskavas Krievijā. No mūsu biedrības piedalījās Ruta un Johaness Jērgenseni (Lēves ciems.), Ove Jōrts (Bruirupas ciems, Temas Tautas nams) un Nilss Uldēls-Jesens (Tema).

Ceturtdien, 4. jūlijā Elīna Vilde ar mikroautobusu sagaidīja mūs Rīgas Lidostā, un tālāk ceļš turpinājās uz Gulbeni, kur tikām iekārtoti viesnīcā un kultūrasnama kafejnīcā paēdām lenču kopā ar Elīnu Vildi un Gunu Šviku no Gulbenes pašvaldības Attīstības nodaļas.
Plkst. 14 rātsnamā mūs sagaidīja nesen atkārtoti ievēlētais mērs Nikolajs Stepanovs un mēra vietnieks Andis Caunītis, kā arī pārstāvji no pašvaldības administrācijas, Senioru biedrības, Invalīdu biedrības un Gulbenes Muzeja.
Mēs apspriedām dažādu sadarbības projektu iespējas, citu starpā arī ar pensionāru biedrību, kas ļoti labprāt tiktos ar senioriem no Dānijas tādās aktivitātēs kā, piemēram – sportošana, tautas dejas, teātris un rokdarbi. Mēs atbildējām, ka centīsimies ierasties Gulbenē sakarā ar Senioru Festivālu 2014. gada 7. augustā.
Arī Sociālais centrs, Invalīdu biedrība, Jaunatnes centrs un muzejs ar savām mākslas un vēstures izstādēm labrāt piedalīsies projektu kā arī ideju un brīvprātīgo darbinieku apmaiņās.
Gulbenes projektu līdzstrādniece Elīna Šnore pastāstīja par idejām sakarā ar pasaku stāstīšanas projektu «Tell me a Fairy Tale«, kurā kā partneri tiks ielūgtas arī sadraudzības pilsētas. Tiks mēģināts iegūt EU līdzekļus «Europe for Citizens« programmas ietvaros, un tādēļ mums ātri jādod atbilde, jo iesniegumu termiņš beidzas šī gada septembrī.
Projekts tiek plānots laikaposmam no 01.01.2014. līdz 01.06.2015., un tas tiek veltīts senioriem (50+) un bērniem (līdz 2. klasei. Projektā tiks iesaistītas bibliotēkas, skolas, bērnudārzi, Kultūras Centrs, vecāki un vecvecāki.

Pēc tam apmeklējām Jaunatnes centru «Bāze«, kurā mājvieta ir arī Pensionāru un Invalīdu biedrībām. Jaunatnes centrā mēs tikāmies ar diviem jauniem brīvprātīgajiem no Portugāles un Grieķijas, kas šeit pēc pašu vēlēšanās un EU līdzekļu finansēti 6-12 mēnešus strādās pie mūzikas un lietišķās mākslas projektiem. Jaunatnes centrs ir vieta, kurā 8-15 gadus veciem jauniešiem ir iespējas piedalīties dažādās aktivitātēs, spēlēt spēles un pavadīt laiku pie kompjūtera, kā arī darboties mūzikā un dramaturģijā.
Sociālajā Centrā guvām nelielu ieskatu pašvaldības sociālajā aprūpē, ko kopā ar Gulbenes pilsētas centru organizē 10-12 vietējie novada ciematu sociālie centri, kuros tiek sniegta neliela sociālā palīdzība, apģērba izdalīšana, personīgās higiēnas uzturēšana, ģimenes konsultācijas, palīdzība krīzēs un mājassolī, nedaudz arī nodarbinātībā un, sadarbībā ar Sarkano Krustu, tiek sniegtas ārsta vai māsiņas konsultācijas un veikta zobu labošana. Pašvaldības Sociālais dienestā strādā 30 darbinieki!

Piektdien, 5. jūlijā ciemojāmies Mākslas skolā, kas tagad savā namā ieguvusi jaunas, skaistas telpas. Skolā strādā desmit skolotāji; bērni un jaunieši šeit piesakās brīvprātīgi, un viņiem ir daudz dažādu iespēju, tomēr vienlaikus tiek mācītas klasiskās darba metodes. Skolu beidzot ir eksāmeni, un tiek saņemta absolventa apliecība, ko iespējams izmantot tālākai izglītībai mākslas jomā. Strādāts tiek augstā līmenī – un skola ļoti labprāt sadarbosies, veidojot izstādes un darbnīcas.
Pēc tam mēs devāmies uz atremontēto kultūras namu (Kultūras Centru), kurā atrodas deju- un koncertzāles, telpas rokdarbu darbnīcām (aušanai un koka izstrādājumiem) un kafejnīca, kurā ēdām vairākas reizes. Kultūras nams ir būvēts kopā ar bibliotēku, kur atrodas arī Laulību reģistrācijas zāle, taču starp abām pašvaldības iestādēm nav nekādas formālas sadarbības.
Tālāk devāmies uz Sporta Centru, kur atrodas sporta zāle un fitnesa centrs, un blakus ēkai ir sporta laukums, ko izmanto arī netālu esošā ģimnāzija un citas skolas. Svarīgākās sporta nozares ir basketbols, volejbols un hokejs, kā arī futbols un atlētika, bet es īsti nezinu, cik lielā mērā tas tiek organizēts skolā, un cik lielā – biedrībās.
Pēc tam mēs apmeklējām Gulbenes Muzeju, kurā bija vietējo mākslinieku darbu izstāde, Gulbenes pilsētas un novada vēstures izstāde un īpaša izstāde par Ugunsdzēsēju biedrības attīstību. Vēlāk mēs devāmies uz Ugunsdzēsības staciju, kur mums parādīja jauno ugunsdzēsēju mašīnu un materiālus cilvēku atbrīvošanai no negadījumos saspiestām automašīnām – tas iegādāts ar ASV atbalstu.

Visbeidzot devāmies uz Gulbenes Šaursliežu dzelzceļa staciju, kur mums pastāstīja par vecu lokomatīvju restaurēšanu, un tad ar bānīti braucām uz Stāmerienu, kur paviljonā pie ezera paēdām lenču. Pēc lenča pastaigājāmies pie Stāmerienas pils, kas joprojām tiek restaurēta, un pabijām skaisti atjaunotajā krievu pareizticīgajā baznīcā.

Plkst. 17 autobusā devāmies uz Rīgu, lai noskatītos deju lielkoncertu Daugavas Stadionā. 14.000-15.000 dejotāju tautastērpos sniedza trīs stundas ilgu, lielisku ornamentālās horeogrāfijas priekšnesumu. Bija fantastiski to vērot. Pie kam – šķiet, tas bija trešais vakars pēc kārtas, kurā uzstājās dažādas bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru deju kopas.
Plkst. 03.30 esam atpakaļ Gulbenē.

Sestdien, 6. jūlijā paši uz savu roku devāmies pastaigāt pa Gulbenes Vecajiem kapiem, kas joprojām tiek lietoti, taču tagad ārpus pilsētas ir arī jauna, lielāka kapsēta. Kapsētas ir pašvaldības pārziņā, un tās ir kopīgas visiem reliģiskiem un etniskiem grupējumiem, ko var redzēt pēc dažādi veidotajiem kapu pieminekļiem. Kapi atrodas skaistā, augstu, vecu koku mežiņā.
Pēc lenča «kapsētas krogā« notika sadraudzības pilsētu delegāciju pieņemšana, kurā dalībnieki apmainījās sveicieniem un dāvanām, kā arī izteica savas vēlēšanās sadarbībai nākotnē, lai gan neko īpaši nekonkretizēja.
Dienas noslēgumā devāmies uz deviņu bedrīšu golfa laukumu «Siltie«, ko savā īpašumā Lizumā ierīkojis agrākais domes loceklis un bankas direktos. Mēs pamēģinājām paspēlēt golfu un paēdām omulīgas vakariņas svaigā gaisā.

Svētdien, 7. jūlijā cēlāmies agri, lai plkst. 06.20 ar autobusu dotos uz Rīgu un piedalītos lielajā svētku gājienā cauri Rīgas centram. Gājiens sākās plkst. 11, un mēs soļojām kopā ar 700 pārējiem Gulbenes dalībniekiem: mērs un pašvaldības pārstāvji priekšgalā, kam sekoja sadraudzības pilsētu pārstāvji (to skaitā arī krievu skolotāju, pedagogu un kamermūziķu grupa no Sanktpēterburgas un tās apkaimes), Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestris, ģimnāzijas koris un citi kori un deju kopas. Gājiens sākās Doma baznīcas laukumā, devāmies garām Brīvības piemineklim, kur 3 km garā Brīvības ielas posmā gar ielas malām tika nolikti vainadziņi. Parādē piedalījās apmēram 45.000 dalībnieku no Latvijas 110 novadiem, un vismaz tikpat daudz ļaužu stāvēja gar ielu malām un māja sveicienus.
Visā visumā – lieliska, tautiska nacionālās kopības manifestācija.
Pēc lenča skolā, kurā Gulbenes dalībniekiem bija svētku mītne, atvadījāmies no visiem klātesošajiem un tikām aizvesti uz «Skt. Peter's Boutique Hotel«, kur bijām rezervējuši naktsmājas. Pēc tam mazliet pastaigājām pa Rīgu, meklēdami 11. tramvaja pieturu, un tad braucām uz Mežaparka estrādi, kur vakarā notika koncerts. Sešas stundas ilgs koncerts: kora dziesmas, pūtēju orķestru un dejotāju priekšnesumi, ar prezidenta runu atklāšanā un dažādu mākslinieku lasītu latviešu dzeju. Mainījās diriģenti, un solisti un 18.000 koristi un mūziķi no dažādām kopām dziedāja un spēlēja kādiem 40.000-50.000 skatītājiem.
Tas bija ārkārtīgi skaists piedzīvojums, ko, protams, ievadīja kopīgi izpildīta tautasdziesma, un kas noslēdzās ar latviešu himnu, ko visi latvieši prot un dzied līdzi.

Pirmdien, 8. jūlijā mēs, četri dāņi, devāmies izpētīt Rīgu. Vispirms pabijām agrākajos lielajos cepelīnu angāros, kuros iekārtots tirgus, – tiek tirgotas svaigas un žāvētas zivis, gaļa, piena produkti, dārzeņi, rokdarbi un viss, ko vien sirds kāro. Pēc tam devāmies uz lielo krievu pareizticīgo baznīcu, apskatījām daudzās, skaistās 19. gadsimta Jūgendstila celtnes, Rīgas pili, kas ir prezidenta rezidence, Saeimas namu, katoļu Jēkaba baznīcu un luterāņu Doma un Jāņa baznīcas, kā arī senos, skaistos Rīgas centra namus.
Pēc sātīgām vakariņām kādā no ieliņu restorāniem pasūtījām taksometru un no mūsu viesnīcas braucām uz Rīgas Lidostu, no kurienes – pēc piecām ārkārtīgi piesātinātām dienām Latvijā – devāmies mājās.