Indtryk fra vores tur
til Letland
(Karen Margrethe Bitsch til Den Lokale Avis d., 28. juli 1993)


Fra den 8. til den 13. juli 1993 deltog Them Kirkes organist Birgit Zacher Nielsen og medlem af Them Sogn Karen Margrethe Bitsch i Gulbene Lutherske Kirkes 150-års jubileum.

Vi deltog som udsendinge for menighedsrådet i Them, Brande, Vinding, Bryrup og Vrads. Det var en meget stor og spændende oplevelse.
Kirken i Letland har levet en tilbagetrukket tilværelse de sidste 50 år. Ligesom resten af landet i øvrigt.
De sidste to års frihed fra de sovjetisk/kommunistiske regime har imidlertid langsomt givet kirken mulighed for at lave offentlige gudstjenester, trosoplering og mission.

Gæstfrihed og blomster
Letterne er tålmodige, hjertevarme og gæstfrie mennesker. Vi blev modtaget med blomster, og vi følte os straks meget velkomne. Vi boede hos den ene af vore to tolke - engelsklærer Olga Krieva. Det betød, at vi kom meget tæt på folk i dagligdagen. Desuden kørte vi meget rundt i omegnen, samt til og fra Riga. I alt kørte vi 7-800 km i præstens Harijs Grigols Lada.
Letland har 300 kirker, men kun 100 præster til de 2,7 millioner indbyggere. Der er 100 nye præster under uddannelse.
Harijs Grigols er 23 år og ca. halvt færdig med præsteuddannelsen, men blev sidste år ordineret i Riga Domkirke pga. den katastrofale mangel på præster. Han passer fire kirker foruden sine studier. Et fantastisk engageret menneske, hvis hjerte brænder for kirken og menigheden.

30 voksne døbt og konfirmeret
Jubilæum fejredes med en række gudstjenester og møder. Menigheden er meget engageret omkring kirken. Den kirkelige frihed betyder meget for dem, og de har dyb respekt for kirken, og hvad den står for.
Efter den almindelige gudstjeneste fredag aften var vi vidne til dåb og konfirmation af over 30 voksne. Mennesker, der ikke har haft mulighed for at blive døbt under russertiden. Der var ingen døbefont. Præsten brugte en lille skål vand, hvorfra han tog vand tre gange på hver enkelts hoved, mens de knælede om alteret. Efter døben fik mange af de døbte blomster af deres pårørende.
I det hele taget bruges det meget at give blomster i Letland. F.eks. overværede vi lørdag eftermiddag et bryllup, hvor mange af gæsterne havde blomster med. Efter ceremonien fik brudeparret alle blomsterne, og det var flere favnfulde. En smuk skik - her bryger vi
ris!

44 hvidklædte børn
Lørdag var der igen dåbsgudstjeneste. Denne gang blev 44 børn fra halvårsalder til ca. 14-års alder døbt, alle hvidklædte - det var meget festligt. Denne gudstjeneste varede tre timer, og trods de mange børn var der stille i kirken. Det siger noget om opdragelse.

Biskoppen deltog i festgudstjenesten
Festgudstjenesten søndag var et højdepunkt - smukt og højtideligt. Kirkens tekstiler var ombyttet fra rødt til hvidt - også præstekjolerne var hvide. Ved festgudstjenesten medvirkede biskoppen og tre præster fra omegnen. Vi følte os næsten hjemme, da menigheden sang den lettiske oversættelse af “Kirken er et gammelt hus” af N. F. S. Gruntvig.
Kirken var stuvende fuld, og menighedsrådets formand blev døbt ved denne lejlighed. Bagefter blev der overrakt gaver og bragt hilsener fra lokale uvandrede “amerikanske” letter og fra Danmark. Vores gave faldt på et tørt sted, da de, så at sige, mangler alt.

Nye bænke
Kirken i Gulbene er under restaurening. Der er senest sat nye bænke ind, men gulvet er råddent og fyldt med huller.
Tårnet blev bombet i krigen, og er nu under opbygning, og der er ingen kirkeklokke, så der er nok at gå i gang med - og bruge penge til.

Iespaidi no mūsu ceļojuma uz Latviju
(Kāana Margrēte Biča, Den Lokale Avis, 1993. gada 28. jūlijā)


No 1993. gada 8. līdz 13. jūlijam Temas baznīcas ērģelniece Biergita Zakere Nilsena un Temas draudzes locekle Kāana Margrēte Biča piedalījās Gulbenes Luterāņu baznīcas 150 gadu jubilejas svinībās.

Mēs piedalījāmies kā pārstāves no Temas, Brandes, Viningas, Bruirupas un Vrasas draudzēm. Viesošanās bija ļoti interesanta un aizraujoša.
Baznīca Latvijā pēdējos 50 gadus bijusi atstāta novārtā. Būtībā - tāpat kā visa pārējā zeme. Tomēr tagad jau divus gadus ilgusī brīvība no padomju/komunistiskā režīma lēnām atgriezusi baznīcai iespēju noturēt publiskus dievkalpojumus, piekopt ticības mācību un misionārismu.

Viesmīlība un ziedi
Latvieši ir pacietīgi, sirsnīgi un viesmīlīgi ļaudis. Mūs sagaidīja ar ziediem, un mēs uzreiz sajutāmies mīļi gaidītas. Abas dzīvojām pie vienas no mūsu tulcēm - angļu valodas skolotājas Olgas Krievas. Tas nozīmē, ka varējām ļoti labi redzēt cilvēku ikdienu. Bez tam daudz braukājām pa apkaimi, kā arī uz Rīgu un atpakaļ. Kopumā mācītāja Harija Grigola «Ladā« («Žigulī«) nobraucām 7-8 tūkstošus kilomtru.
Latvijā ir 300 baznīcu, bet uz valsts 2,7 iedzīvotājiem - tikai 100 mācītāji. Vēl 100 mācītāji patlaban studē šo amatu.
Harijam Grigolam ir 23 gadi, un viņš ir apmēram pusceļā uz savu izglītību, taču sakarā ar katastrofālo mācītāju trūkumu pagājšgad jau tika ordinēts Rīgas Doma baznīcā. Paralēli studijām Harijs kalpo četrās draudzēs. Fantastiski aizrautīgs cilvēks, kuram sirds liesmo par savu baznīcu un draudzi.

Iesvētīti un nokristīti 30 pieaugušie
Jubileja tiek svinēta ar vairākiem dievkalpojumiem un sanāksmēm. Draudze ir ļoti aizrautīga. Reliģijas brīvība tai nozīmē ļoti daudz, un pret baznīcu un to, ko tā pārstāv, šie ļaudis izjūt lielu pietāti.
Pēc ierindas dievkalpojuma piektdienas vakarā bijām liecinieces, kā tika iesvētīti un nokristīti 30 pieaugušie. Cilvēki, kam krievu laikā to izdarīt nebija iespējams.
Baznīcā trūka kristāmtrauka. Mācītājs izmantoja nelielu bļodiņu ar ūdeni, no kuras apslacīja galvas ļaudīm, kas bija nometušies ceļos pie altāra. Pēc tam vairāki nokristītie saņēma ziedus no saviem tuviniekiem.
Ziedi Latvijā tiek sniegti daudzos gadījumos. Piemēram, sestdien pēcpusdienā mēs redzējām kāzas, un daudziem viesiem rokās bija ziedi. Pēc ceremonijastie visi tika pasniegti jaunlaulātajiem, un ziedu bija vairāki klēpji. Skaista tradīcija - pie mums mēs apberam ar rīsiem!

44 baltā ietērpti bērni
Sestdien bija vēl viens dievkalpojums. Šoreiz tika kristīti bērni vecumā līdz kādiem 14 gadiem, visi ietērpti baltās drānās - tas bija ļoti svinīgi.
Dievkalpojums ilga trīs stundas, un, neskatoties uz to, ka bija tik daudz bērnu, baznīcā bija klusums. Tas kaut ko liecina par audzināšanu.

Bīskaps piedalījās jubilejas dievkalpojumā
Kulminācijas punkts bija jubilejas dievkalpojums svētdien - skaists un svinīgs. Visas sarkanās tekstīlijas baznīcā bija nomainītas ar baltām - arī mācītāju talāri bija balti. Dievkalpojumā piedalījās bīskaps un trīs apkaimes mācītāji. Kad draudze dziedāja latviski pārtulkotu N. F. S. Gruntviga «Baznīca, tu ļaužu ēka« (?), mēs sajutāmies gluži kā mājās.
Baznīca bija pilna kā bāzta, un dievkalpojumā tika nokristīts draudzes priekšsēdētājs. Pēc tam tika pasniegtas dāvanas un nodoti sveicieni no emigrējušiem amerikāņu latviešiem un Dānijas. Mūsu dāvana bija pašā laikā, jo viņiem patiešām trūkst visa kā.

Jauni soli
Gulbenes baznīca patlaban tiek restaurēta. Pavisam nesen tajā ir ielikti jauni soli, taču grīda ir satrupusi un caurumaina. Kara laikā ticis sabombardēts tornis, ko patlaban atjauno. Arī baznīcas zvana nav, tā ka darāmā ir daudz - un ir, kur naudu likt.