| |
Den 1. oktober fik Gulbene Lutherske Kirke sin kirkeklokke igen. Den er støbt i bronze af firmaet “Liepajas Metalurgs”, vejer 170 kg og har en meget smuk lyd.
Den gamle klokke forsvandt efter ødelæggelsen af kirketornet under Anden Verdenskrig, og siden har kirke ikke haft nogen. Der er også planer om at bygge et 42 meter høj klokketårn. På nuværende tidspunkt er klokken hængt op i et konsol midt i kirken lige på det sted, hvor det gamle tårn stod. Præst Atis Bambans fortæller, at pengene til klokkens afstøbning blev fremskaffet med hjælp fra Saulcerite Indricheva, som er menighedrådsformand i Jaungulbene.
Desuden har en velhavende beboer sklnket penge til opførelse af en stor kakkkelovn, som nu er færdiglavet og giver varme til salen. Det er planlagt, at kirken skal have nyt tage næste år. Skifer til formålet er skaffet, og Them Menighedsråd har hjulpet med penge til dækningsarbejdet.
Gulbene Lutherske Kirke er registeret som et statsbeskyttet historisk objekt, hvilket betyder, at ethvert bygningsmæssigt arbejde kun må udføres af specialister, der, der er anerkendt af Foreningen af Beskyttelse af de Historiske Objekter i Letland.
De er tradition i Letland at mindes de afdøde ved at holde mindedage to gange om året - om sommeren og om efteråret.
Om sommeren lægger folk blomster på graven eller ved korset over deres slægtninger og venner, og på efterårets mindedag brænder de også små lys, som de sætter i jorden ved korset eller gravstenen. I de dage er der altid mange mennesker på kirkegården. På pladsen ved ligkapellet bliver der opstillet en improviseret prædikestol for præsten, og i kirkegårdens træer hænger højtalere, så også de mennesker, der sidder på bænkene ved de afdødes grave, kan høre præstens tale. Præsten oplæser også navnene på dem, der er døde i det sidste år. |
|
1. oktobrī Gulbenes luterāņu baznīca atkal tika pie sava zvana. Firma «Liepājas Metalurgs« to ir atlējusi bronzā, zvans sver 170 kg, un tam ir ļoti skaista skaņa.
Vecais zvans pazuda pēc baznīcas torņa nopostīšanas otrajā pasaules karā, un kopš tā laika baznīcai zvana nebija. Tiek plānots uzbūvēt arī 42 m augstu zvana torni. Patlaban zvans ir piekārts pie konsola baznīcas vidū tieši tajā vietā, kur agrāk atradās tornis. Mācītājs Atis Bambās pastāstīja, ka naudu zvana atliešanai palīdzējusi sagādāt Saulcerīte Indričeva, kas ir Jaungulbenes draudzes priekšsēdētāja.
Bez tam kāds turīgs iedzīvotājs ir ziedojis naudu lielas krāsns mūrēšanai; krāsns nu ir pabeigta un silda zāli. Tiek arī plānots nākamgad uzlikt baznīcai jaunu jumtu. Šīferis šim nolūkam jau ir sagādāts, un Temas draudzes padome ir palīdzējusi ar naudu jumta uzlikšanas darbiem.
Gulbenes luterāņu baznīca ir reģistrēta kā aizsargājams valsts objekts, un tas nozīmē, ka jebkuru ar celtniecību saistītu darbu drīkst
darīt tikai speciālisti, kurus šim darbam apstiprinājusi Latvijas Vēsturisko objektu aizsardzības biedrība.
Latvijā ir tradīcija pieminēt mirušos, divas reizes gadā - vasarā un rudenī - noturot piemiņas dienu.
Vasarā ļaudis uz savu tuvinieku un draugu kapa vai pie krusta liek
ziedus, bet piemiņas dienā rudenī tiek iedegtas arī mazas svecītes, kas tiek iespraustas zemē pie krusta vai kapakmens. Šajās dienās kapsētā vienmēr ir daudz ļaužu. Laukumā pie kapličas tiek uzstādīta improvizēta kancele mācītājam, un kapsētas kokos - sakārti skaļruņi, lai arī tie cilvēki, kas sēž uz soliņiem pie savu mirušo kapa, varētu dzirdēt mācītāja runu. Mācītājs nolasa arī to aizgājēju vārdus, kas miruši pagājušajā gadā.
|
|
