| |
Endnu en gang var der fejende flot lettisk folkedans på torvet i Them, og denne gang også med dansk folkedans med lokale dansere.
I fredags var der rigtig fest på torvet i Them. Allerede kl. 16 havde SuperBrugsen grillen klar med ristede pølser og dertil fresk fadøl.
Fra kl. 18 og en time frem underholdt Ratins fra Gulbene i Letland med flot og festligt program med lettiske folkedanse.
Dansegruppen havde selv orkestret med, som også gav nogle ekstra musiknumre.
Stemningen var god, og vejret holdt, selv om der ind i mellem var en mørk sky på himlen.
Ratins dansede også på Them Torv i august 1997, og mange var mødt frem for at gense gruppen, der igen viste et flot program med nye og gamle danse.
Det var Them Kommune ved borgmester Bent Braüner, der havde indbydt danserne, som netop besøgte Horsens i forbindelse med en stor dansefestival der.
I Horsens deltog Ratins i dansefestivalen sammen med mange grupper fra hele Europa og i alt otte grupper fra Letland.
Efter letternes dans blev det de lokale folkedanseres tur til at optræde.
Synd var det, at vore egne havde ikke folkedragter på, for de dansede også smukt. Der er dog en vis forskel på lettiske danse og danske danse, specielt med hensyn til farten. Det spiller dog ingen rolle for glæden ved at danse.
Efter et par danske folkedanse var der fællesdans, hvor letterne hurtigt faldt ind i en dansk folkedans. Senere var der arrangeret sammenkomst i svømmehallens mødelokale. Her gik dansen videre, og flere af de lettiske dansere fik lejlighed at gense de værter, de boede hos, de sidst var på besøg i Them.
I 1998 var de lokale folkedansere med i den danske kulturuge i Gulbene, og også for de deltagere var det festligt at møde venner fra dengang.
Borgmester Bent Braüner fik en god snak med Gulbenes kommunaldirektør Valtis Krauklis, som i øvrigt er aktiv folkedanser i Ratins. Samtalen handlede bl.a. om, at venskabet mellem Gulbene og Them Kommune i fremtiden skal udbygges. Lederen af Ratins Karlis Vents takkede for en invitation til at komme og danse igen i Them.
- Nu er Østersøen ikke længere et hav, der skiller os, nu er det et hav, der forener os. Vi føler os meget hjemme i Them, hvor vi har så mange venner, sagde han.
|
|
Un atkal Temas centra laukumā tika rādītas aizraujoši skaistas latviešu tautas dejas, un šoreiz priekšnesumā piedalījās arī vietējā deju kopa ar dāņu tautas dejām.
Piektdien
Temas laukumā bija īsti svētki. Jau no pulkstens 16-tiem SuperBrugsen-veikals piedāvāja grilētas desiņas ar atspirdzinošu alu. Pulkstens 18-tos sākās stundu ilgs skaistu tautasdeju priekšnesums, ko sniedza «Ratiņš« no Latvijas pilsētas Gulbenes.
Deju kopai līdzi bija pašiem savs orķestris, kas nospēlēja arī dažus solonumurus.
Sanākušo oma bija laba, un laiks noturējās sauss, kaut arī ik pa brīdim pie debesīm parādījās tumši mākoņi.
«Ratiņš« dejoja Temas centra laukumā arī 1997. gada augustā, un vairāki skatītāji bija ieradušies, lai no jauna tiktos ar šo grupu, kuras programmā bija gan vecas, gan jaunas dejas.
«Ratiņu«, kas jau viesojās Dānijā sakarā ar piedalīšanos Horsensas deju festivālā, uz mūsu pilsētu bija ielūgusi Temas komūna ar mēru Bentu Broineru priekšgalā.
Horsensā deju kopa piedalījās kopā ar daudzām citām grupām no visas Eiropas, no kurām astoņas bija no Latvijas.
Pēc latviešu priekšnesuma, pienāca kārta uzstāties arī vietējam deju kolektīvam. Žēl tikai, ka mūsējie nebija uzģērbuši tautastērpus, jo arī viņi dancoja skaisti. Latviešu un dāņu tautas dejas tomēr atšķiras savā starpā, īpaši ar tempu. Atšķirības gan, protams, nekādi neatsaucas uz dejotprieku.
Pēc dažām dāņu tautasdejām sekoja sadancošana, un latvieši ātri vien iekļāvās dāņu dejassolī. Vēlāk bija noorganizēta kopā būšana peldbaseinu ēkas sapulču zālē. Šeit dejošana turpinājās, un vairākiem latviešiem bija iespēja vēlreiz tikties ar ļaudīm, pie kuriem viņi Temā bija dzīvojuši pagājušās ciemošanās laikā.
1998. gadā vietējā tautasdeju kopa piedalījās Dāņu kultūras dienās Gulbenē, un arī šiem ļaudīm bija prieks satikt vecus draugus no tās reizes.
Mēram Bentam Broineram bija iespēja parunāties ar Gulbenes municipāldirektoru Valti Kraukli, kas vienlaikus ir aktīvs «Ratiņa« dejotājs. Sarunu caurvija doma, ka draudzībai starp Gulbeni un Temas komūnu jāturpinās arī nākotnē. «Ratiņa« vadītājs Kārlis Vents pateicās par ielūgumu un iespēju vēlreiz rādīt tautasdejas Temas skatītājiem.
«Baltijas jūra vairs nav jūra, kas mūs šķir, nu tā ir jūra, kas mūs vieno. Mēs šeit, Temā, jūtamies kā mājās, jo mums te ir tik daudz draugu,« viņš sacīja.
|
|
