God idé med venskabsby
(Bent Karkov til Den Lokale Avis, d. 11. november 1992)
Der er grund til at nære stor respekt for Them Kommunes beslutning om at etablere venskabsforbindelse med byen Gulbene i Letland. Gennem Torben Kahrs artikelserie i Den lokale Avis har man fået et godt indtryk af den kommunale delegations første besøg i byen. Beskrivelsen af den store gæstfrihed og hjertelighed svarer til, hvad jeg selv oplevede under mit 14-dages ophold i Vilnius, Lithauen. Efter 50 års påtvunget isolation er befolkningen i de baltiske lande meget åbne og interesserede i kontakt med de vestlige lande. Tidligere var det kun sportspræstationer eller særlige forbindelser, der kunne kvalificere til en vestrejse.
Jeg synes derfor, det er flot, at vores politikere med borgmesteren i spidsen tager initiativ til, at Them påtager sig et ansvar for at knytte forbindelser til Balticum. I denne omskiftelige og urolige verden har andre kommuner måttet indkvartere flygtninge. Det har Them ikke haft faciliteter til. Med beslutningen om en venskabsby signaleres, at Them ikke lukker sine grænser, men er parat til at leve med i verden på de betingelser, der nu en gang eksisterer.
Gensidighed
I den forbindelse vil jeg gerne slå til lyd for, at venskabsbyforbindelsen bliver et gensidigt projekt til fordel for begge parter. Det må være legitimt at definere, hvad befolkningen i Them kan have ud af kontakten. Det skal ikke være et projekt, der i første række har som formål at hjælpe befolkningen i Gulbene med de materiale goder, vi kan undvære, fordi de for os er blevet overflødige. I det omfang, letterne selv definerer, hvad de vil hjælpes med, kan det sikkert være udmærket, men der består en fare i, at vi i Them kommer til opfatte projektet som en slags kommunal ulandshjælp. Ulandshjælp er udmærket, men det er ikke en kommunal opgave.
Efter min opfattelse må det derfor være hovedsagen, at der etableres så mange kontakter som muligt mellem Thems almindelige befolkning og indbyggerne i Gulbene ved udvækslingsbesøg. De kunne være udveksling mellem skoler, sportsklubber, foreninger, lokale kunstnere eller virksomheder.
Derfor vil jeg foreslå, at man fra kommunens side tager initiativ til at etablere en venskabsbykomite bestående af folk i kommunen, der kunne tænke sig at arbejde på at skabe brede udvekslinger. Måske kunne de også arbejde på at etablere en fond, der økonomisk kunne støtte letternes rejse til Danmark. Nu, hvor de godt må rejse, har de nemlig ingen penge til det.
Forudsætningen for at venskabsbyprojektet bliver levedygtigt, er, at der fra starten satses på bred folkelig deltagelse af kommunens borgere.
Sadraudzība ir laba doma
(Bents Kārkovs, Den Lokale Avis, 1992. gada 11. novembris)
Ir iemesls ar lielu cieņu uzņemt Temas pašvaldības lēmumu nodibināt sadraudzību ar Gulbeni Latvijā.
No Torbena Kāra rakstu sērijas Den Lokale Avis (vietējā avīzē) iespējams gūt labu priekšstatu par pašvaldības delegācijas pirmo ciemošanos šajā pilsētā. Aprakstītā lielā viesmīlība un sirsnība atbilst tam, ko es piedzīvoju savas 14 dienu ilgās uzturēšanās laikā Viļņā, Lietuvā.
Pēc 50 gadu ilgās piespiedu izolācijas iedzīvotāji Baltijas valstīs ir ļoti atvērti un ieinteresēti kontaktos ar rietumu zemēm. Agrāk tikai sasniegumi sportā vai īpaši sakari deva iespēju nokļūt Rietumvalstīs. Tādēļ es uzskatu - ir skaisti, ka mūsu politiķi, ar mēru priekšgalā, izrāda iniciatīvu, lai Tema uzņemtos atbildību sakaru dibināšanā ar Baltiju. Šajā mainīgajā un nemierīgajā pasaulē citām komūnām ir nācies izmitināt uz dzīvi bēgļus. Temā šādam nolūkam nebija piemērotu telpu. Ar lēmumu par sadraudzības pilsētu tiek pausts, ka Tema neslēdz savas robežas un ir gatava dzīvot pasaulē ar tādiem noteikumiem, kādi nu reiz tajā pastāv.
Abpusējība
Šajā sakarībā es gribētu uzsvērt, ka sadraudzībai jākļūst par abpusēju, savstarpēji dodošu projektu.
Būtu likumsakarīgi nodefinēt, ko no šīs sadarbības varētu gūt Temas iedzīvotāji.Tam nevajadzētu kļūt par projektu, kas pirmām kārtām izvirza mērķi palīdzēt Gulbenes iedzīvotājiem ar materiālajiem labumiem, bez kuriem mēs paši varam iztikt, jo mums tie paliek pāri. Tādā mērā, kādā latvieši paši nosaka, ar ko tiem palīdzēt, tas noteikti būtu lieliski, taču pastāv arī briesmas, ka mēs šeit, Temā, varētu sākt raudzīties uz šo projektu kā uz tādu komunālu palīdzību mazattīstītai zemei. Arī tamlīdzīga palīdzība ir lieliska, taču tas nav pašvaldības uzdevums.
Pēc manām domām
galvenais uzsvars būtu jāliek uz to, lai apmaiņas braucienu rezultātā veidotos pēc iespējas vairāk kontaktu starp Temas ierindas ļaudīm un iedzīvotājiem Gulbenē. Tie varētu būt apmaiņas braucieni skolām, sporta klubiem, biedrībām, vietējiem māksliniekiem vai uzņēmumiem.
Tādēļ vēlos ierosināt, lai pašvaldība uzņemas iniciatīvu sadraudzības komitejas nodibināšanā, kas sastāvētu no komūnas cilvēkiem, kas vēlētos darboties plašu apmaiņu organizēšanā. Varbūt šie cilvēki varētu nodibināt fondu, kas ekonomiski balstītu latviešu braucienus uz Dāniju . Tagad, kad šie ļaudis beidzot drīkst braukt uz ārzemēm, viņiem tam nepietiek naudas.
Nosacījums sadraudzības projekta dzīvotspējas nodrošināšanai
ir liela komūnas iedzīvotāju skaita iesaistīšana tajā jau no paša sākuma.