Som et led i det fortsætte udbygning af samarbejdet mellem Them Kommune og Gulbene Kommune i Letland har der været afholdt venskabsbybesøg i Gulbene med deltagere fra byråd og fra administrationen i Them Kommune. Desuden deltog chefsygeplejersken fra Silkeborg Centralsygehus med henblik på en uddybning af samarbejdet mellem hospitalerne i Silkeborg og Gulbene.
Venskabsbybesøget varede fra den 14. til den 17. maj. Besøget er det tredje, hvor Them Kommune har haft repræsentanter i Gulbene.
I besøget deltog: Thems borgmester Niels Mølholm, kommunaldirektør Ove Bæk Nielsen, byrådsmedlemmerne Lene Madsen og Torben Hansen. Desuden deltog lederen af sundhedsafdelingen Anne Marie Olufsson og chefsygeplejerske Margot Madsen fra Silkeborg Centralsygehus. Som tolke deltog Antra og Torben Kahr.
Tirsdag den 14. juni
Efter ankomsten til Riga med fly og efterfølgende minibustransport de godt 180 km mod øst til Gulbene blev gæsterne indlogeret på Gulbenes hotel.
Om aftenen var der velkomstmiddag og hyggeligt samvær. De kommende dages program blev drøftet og nærmere aftalt.
Onsdag den 15. juni
Dagen bød på en særdeles stramt program med mange besøg.
Programmet startede med et besøg på en af kommunens to lettiske forskoler. Skolen har aktuelt fem årgange, men skal efterhånden udvide til syv årgange. Tidligere har der kun været én lettisk forskole i Gulbene by, men nu er presset på skolerne vendt væk fra den russiske skole i byen og over til de lettiske skoler. Årsagen skal ses i lyset af forældrenes forventning om, at fremtiden i Letland er lysere for de børn, der har gået på lettisk skole frem for russisk. I sovjettiden var det anderledes, dengang var der større pres på den russiske skole.
På skolen gav børnene flot opvisning med folkedans og sang. Ved rundvisningen på skolen blev gæsterne orienteret om undervisningen og skolens faciliteter.
Efter besøget på forskolen gik turen til det nystartede gymnasium Her blev gæsterne modtaget af elever i nationaldragter, og efter modtagelsen var der møde med skolens ledelse, lærere og elevrådsformanden.
Gymnasiet har på ganske kort tid fået etableret sig stærkt i byens skoleliv. Der er ingen tvivl om, at skolemæssigt er det byens stolthed.
De enkelte klasseværelser er blevet moderniseret, ofte ved aktiv indsats af lærere, elever og forældre. Nogle private firmaer i Gulbene har sponsoreret udstyr og materialer, og kommunen også har ydet en indsats økonomisk.
Gymnasiet kan sammenlignes med et dansk gymnasium, hvad angår undervisningsniveau, men der er væsentlig mange flere prøver og konkurrencer for eleverne i det faglige stof. Gymnasier tilmelder også udvalgte dygtige elever til at konkurrere med elever fra andre gymnasier i Letland om kundskaber i de forskellige fag. I en sådan konkurrence havde en elev fra gymnasiet vundet et studieophold frit i USA.
I øvrigt vil der i de kommende år være en frivillig engelsklærer fra USA, som skal støtte gymnasiet i engelskundervisningen.
Efter en grundig orientering om gymnasiet var der flot korsang og folkedanseopvisning af gymnasiets unge.
Undervisningslokalerne blev vist frem, og specielt lokalet med 12 computere til undervisning til EDB imponerede og overraskede gæsterne.
Efter besøget på gymnasiet gik turen til en mindre by 20 km fra Gulbene, hvor gæsterne så et lille landsbyhospital.
Hospitalet var teknologisk langt fra den standard, vi kender, men der var en god atmosfære, og specielt Margot Madsen og Anne Marie Olufsson drøftede indgående hospitalsforhold med hospitalets personale.
Efter besøget på det lille landsbyhospital tog Margot Madsen til Gulbenes hospital, hvor hun resten af dagen og den efterfølgende dag blev orienteret grundigt om hospitalssituationen og havde drøftelser med personalet om evt. kommende samarbejde mellem Gulbenes hospital og Silkeborg Centralsygehus.
Anne Marie Olufsson blev kørt til Gulbene Amts centralinstitution for psykisk og fysisk handicappede, en institution, der også fungerer som plejehjem for de ældre borgere, der ikke kan blive passet af familien i deres sidste år. Institutionen tager normalt ikke imød delegationsbesøg, men Anne Marie Olufsson blev godt modtaget, og hun kom hjem med indtryk om en institution, der meget ligner de institutioner, vi havde her i Danmark or mange år siden, hvor man har mange beboere på hver stue, og hvor ressourcerne er meget små.
De øvrige i delegationen besøgte Gulbenes nye fjernvarmeværk, der i øvrigt er en gave fra den danske stat. Der er etableret en stor keddel, der fyrer med træflis, og det betyder en meget kraftig forbedring af varmesituationen for Gulbenes beboere. Nu er man uafhængig af den dyre olie fra Rusland, og efter en kommende renovering af fjernvarmerørene i byen, iøvrigt også med danske isolerede fjernvarmerør fra Løgstør, vil forholdene blive meget bedre.
Efter besøget på fjernvarmeværket kom turen til Gulbenes nybyggede brandstation. Allerede i sovjettiden blev projektet for ny brandstation startet op. Nu er bygningerne taget i brug, og brandmændene bruger deres ventetid på at anlægge have og iøvrigt gøre udenomsarealerne så pæne som muligt.
Brandudstyret er meget gammelt og forældret. Der er stort behov for nyt og bedre udstyr. Nogle på personalet har været på studierejse i Sverige, hvor de har lært om redningstjeneste iøvrigt, og det er brandfolkenes ønske, at de fremover kan blive uddannet til redningsopgaver ved drukning, forgiftning, mv. Man kunne godt tænke sig, at der fremover blev etableret noget i stil med det, vi kender fra dansk redningskorps.
Eftermiddagens sidste programpunkt var et besøg på Gulbenes lokale TV-station med interview af borgmester Niels Mølholm. Gulbenes lokale TV benyttede lejligheden til at lave en kort temaudsendelse om Them Kommune som Gulbenes venskabsby.
Efter en hurtig middag på hotellet blev hele delegationen samlet igen til en smuk koncert på byens musikskole. De unge mennesker præstationer gjorde et dybt indtryk på gæsterne.
Torsdag den 16. maj
Denne dag var afsat til en længere tur sydøstpå i provinsen Latgale. Turen foregik i minibus med besøg i Aglonas Katedral (den største katolske helligdom i Letland), desuden var der besigtigelse af nogle af Letlands meget smukke naturområder med høje bakker og søer. Der blev tid til også at besøge et keramikværksted med traditionelt lettisk pottemageri.
Om aftenen var der officiel middag med taler og gaver. Yderligere samarbejde blev drøftet, og der var gensyn med en del af de personer fra Gulbene, der tidligere har besøgt Them. Blandt andet blev det meddelt, at man i Gulbene planlægger en dansk kulturuge i 1997.
Fredag den 17. maj
Afrejsedagen startede med et møde på rådhuset med gennemgang af den nye administration, der nu, i modsætning til tidligere, foregår på computere. Stort set alle medarbejdere på rådhuset har egen PC til brug i sit arbejde.
Torben Hansen blev samtidig orienteret om, hvordan boligudlejningen i Gulbene er organiseret, og om, hvordan vedligeholdelsen af boligerne finder sted.
Besøget sluttede med et møde i byrådssalen, hvor en del emner blev drøftet. Blandt andet blev delegationen orienteret om, at der fortsat er brug for indsamlet tøj, idet man fra kommunens side i Gulbene har organiseret uddelingen af disse ting gennem forskellige organisationer som Røde Kors, pensionistforeningen, foreningen af tidligere Sibirien-deporterede, mv.
Omstruktureringen fra kommunisme til markedsøkonomi gør ond især for visse svage grupper og for de arbejdsløse. Samfundet i Letland udvikler sig endda på visse områder utroligt stærkt, men der medfølger desværre polarisering, idet de gode tider og den velstand, der trods alt er begyndt at komme, desværre ikke når alle i det lettiske samfund.
|
Temas valdes un administrācijas locekļu delegācijas ciemošanās Gulbenē, Latvijā, bija vēl viens posms abu pilsētu sadraudzības turpināšanā un attīstīšanā. Ar mērķi nodibināt sadarbību starp Silkeborgas un Gulbenes slimnīcām delegācijā bija iekļauta arī Silkeborgas Centrālās Slimnīcas virsmāsa.
Delegācija uzturējās Gulbenē no 14. līdz 17. maijam. Šī bija jau trešā Temas valdes locekļu ciemošanās Gulbenē.
Tajā piedalījās: Temas komūnas mērs Nilss Molholms, municipāldirektors Ove Beks Nilsens, Temas valdes locekļi Lēne Masena un Torbens Hansens. Vēl temiešu delegācijā bija arī veselības aizsardzības nodaļas vadītāja Ene Marīe Olufsona un Silkeborgas Centrālās Slimnīcas virsmāsa Margota Masena. Kā tulki darbojās Antra un Torbens Kāri.
Otrdiena, 14. jūnijs
Pēc ielidošanas Rīgā un tai sekojošā apmēram 180 km garā brauciena uz austrumiem līdz Gulbenei viesi tika iekārtoti Viesnīcā Gulbene.
Vakarā bija svinīga maltīte un omulīgas sarunas. Tika pārspriesta nākamo dienu programma.
Trešdiena, 15. jūnijs
Šai dienā tika piedāvāta diezgan saspringta programma, kurā bija paredzētas daudzas ciemošanās.
Programma sākās ar došanos uz vienu no pilsētas abām latviešu sākumskolām. Šajā skolā ir piecu gadu apmācības kurss, bet nākotnē paredzēts ieviest septiņu gadu kursu.
Agrāk Gulbenē esot bijusi tikai viena sākumskola, taču tagad audzēkņu skaits latviešu skolās palielinoties uz pilsētas krievu skolas rēķina. Cēlonis šim apstāklim ir tas, ka skolēnu vecāki uzskatot: gaišāka nākotne Latvijā paredzama tiem bērniem, kas izglītību ieguvuši nevis krievu, bet gan latviešu skolā.
Sākumskolā bērni delegāciju sagaidīja ar dejām un dziesmām. Apskatot skolu, viesiem tika pastāstīts par mācībām tajā kā arī par tās telpām un aprīkojumu .
Pēc sākumskolas apmeklēšanas delegācija devās tālāk uz Gulbenes Ģimnāziju. Šeit viesus sagaidīja skolnieki tautastērpos, un pēc tam bija tikšanās ar skolas vadību, skolotājiem un skolēnu padomes priekšsēdētāju.
Ģimnāzija diezgan īsā laikā ir diezgan spēcīgi nostiprinājusi savu statusu pilsētas skolu vidū. Nav nekādu šaubu, ka izglītības ziņā skola ir pilsētas lepnums.
Mācību kabineti skolā ir modernizēti, bieži vien ar aktīvu skolotāju, skolnieku un vecāku līdzdalību. Daži Gulbenes privātuzņēmumi ir sponsorējuši aprīkojumu un materiālus, arī pašvaldība sniegusi ekonomisku palīdzību.
Kas attiecas uz izglītības līmeni, ģimnāziju Gulbenē iespējams salīdzināt ar dāņu ģimnāzijām, taču Latvijā ir krietni vairāk dažādu kontroldarbu, un pie tam starp Latvijas ģimnāziju skolēniem tiek organizētas sacensības (olimpiādes), kurās tiek salīdzinātas audzēkņu prasmes dažādos mācību priekšmetos. Vienās šādās sacensībās kāds Gulbenes Ģimnāzijas audzēknis balvā par uzvaru ieguva bezmksas studijas ASV.
Starpcitu, turpmāk ģimnāzijā no ASV ieradīsies brīvprātīgs angļu valodas pasniedzējs, kas sniegs atbalstu šīs valodas mācīšanā.
Pēc detalizēta stāstījuma par dzīvi ģimnāzijā delegācija noskatījās skaistus skolas jauniešu priekšnesumus ar dziesmām un dejām.
Tika parādīti arī mācību kabineti, un īpaši telpa, kurā EDB apmācībai atradās 12 kompjūteri,
pārsteidza un atstāja spēcīgu iespaidu uz viesiem.
Pēc ģimnāzijas apciemojuma, ceļš veda tālāk uz nelielu pilsētiņu kādus 20 km no Gulbenes, kur delegācija pabija nelielā lauku slimnīciņā.
Tehnoloģiskā ziņā šī slimnīca bija tālu no tiem standartiem, pie kādiem esam pieraduši mēs, taču tur valdīja jauka atmosfēra, un Margota Masena un Ene Marīe Olufsona kopā ar slimnīcas personālu pamatīgi pārrunāja slimnīcas esošo situāciju.
Pēc mazās lauku slimnīciņas apmeklēšanas Margota Masena devās tālāk uz Gulbenes Slimnīcu, kur pavadīja visu atlikušo dienas daļu un vēl nākamo dienu, apspriežot situāciju, kādā slimnīca atrodas, kā arī kopā ar tās personālu lēma par turpmāko sadarbību ar Slikeborgas Centrālo Slimnīcu.
Ene Marīe Olufsena tika aizvesta uz Gulbenes rajona iestādi psihiski atpalikušajiem un invalīdiem, šī iestāde darbojas arī kā pansionāts tiem vecajiem ļaudīm, kam mūža nogalē nav iespējams saņemt aprūpi ģimenē. Šī iestāde parasti nepieņem delegācijas, tomēr Ene Marīe Olufsena tika laipni uzņemta, un atgriezusies dalījās iespaidos par redzēto. Iestāde viņai likusies ļoti līdzīga tām, kādas bija Dānijā daudzus gadus atpakaļ, toreiz, kad vienā istabā dzīvoja vairāki cilvēki, un materiālie apstākļi bijuši diezgan slikti.
Pārējā delegācija tikmēr apskatīja Gulbenes jauno siltumcentrāli, kas, starpcitu, ir dāņu valsts dāvana. Centrālē atradās liels katls, kas tiek kurināts ar šķeldu, un šīs pārmaiņas nozīmē, ka siltumpiegāde gulbeniešu dzīvokļiem ir krietni uzlabojusies. Tagad tā vairs nav atkarīga no dārgās Krievijas naftas, pie kam pēc drīzumā paredzētās siltumapgādes cauruļu nomaiņas uz dāņu izolētajām caurulēm no Logstoras, apstākļi būs vēl labāki.
Pēc siltumcentrāles apmeklējuma delegācijai tika rādīts Gulbenes jaunuzceltais ugunsdzēsības depo.
Jaunā depo projektēšana tika uzsākta jau padomju laikā. Tagad celtnes jau tiek lietotas, un ugunsdzēsēji izmanto no izsaukumiem brīvo laiku, iekārtojot dārzu un padarot ēku apkārtni arvien skaistāku.
Depo ugunsdzēsības aprīkojums ir ļoti novecojis un nolietots. Būtu ļoti nepieciešams jaunāks un labāks. Daži darbinieki ir bijuši komandējumā Zviedrijā, kur
mācījušies darbu vispārējā glābšanas dienestā, un tagad vēlas, lai ugunsdzēsēji tiktu apmācīti arī kā slīcēju glābēji, spētu sniegt palīdzību saindēšanās gadījumos, u.tml. Viņi labprāt gribētu, lai tiek nodibināts kas līdzīgs mūsu dāņu glābšanas dienestam.
Pēcpusdienas pēdējais programmas punkts bija Gulbenes vietējās TV-studijas apmeklējums, kura laikā mēram Nilsam Molholmam bija jāsniedz intervija. Studija izmantoja iespēju sagatavot īsu, tematisku raidījumu par Temas komūnu kā Gulbenes sadraudzības pilsētu.
Ātri paēduši pusdienas viesnīcā, delegācijas locekļi tika sapulcināti pilsētas mūzikas skolā uz skaistu koncertu. Jauniešu uzstāšanās atstāja uz viesiem dziļu iespaidu.
Ceturtdiena, 16. maijs
Šī diena bija veltīta ilgākai ekskursijai uz Latgales reģionu dienvidaustrumos.
Ceļojums norisa mikroautobusiņā, un tika apskatīta Aglonas Bazilika (lielākā katoļu svētvieta Latvijā), bez tam varējām vērot dažus no Latgales ļoti skaistajiem dabas apgabaliem ar to augstajiem pakalniem un ezeriem. Palika laiks arī latviešu tradicionālās keramikas darbnīcas apmeklējumam.
Vakarā bija oficiālas pusdienas ar runām un dāvanām. Tika apspriesta turpmākā sadabība, un varēja satikties ar vairākiem cilvēkiem, kas agrāk bija viesojušies Temā. Tika paziņots, ka uz 1997. gadu Gulbenē tiek plānota dāņu kultūras nedēļa.
Piektdiena, 17. maijs
Prombraukšanas dienas rīts sākās ar tikšanos domes ēkā, kurā visa darba administrēšana, atšķirībā no tā, kā tas bija agrāk, nu ir datorizēta. Gandrīz visiem darbiniekiem nu ir savs PC, ar ko strādāt.
Torbens Hansens uzzināja, kā Gulbenē noris dzīvokļu izīrēšana, un kā notiek šo dzīvokļu aprūpe.
Tikšanās noslēgumā domes zālē bija sanāksme, kurā tika pārspriesti vairāki jautājumi.
Delegācija uzzināja arī to, ka joprojām ir nepieciešami sūtījumi, kuros būtu apģērbs, un, ka pašvaldība Gulbenē ir uzdevusi sūtījumu sadali tādām organizācijām kā Sarkanais Krusts, pensionāru biedrībai, biedrībai, kurā ir agrāk uz Sibīriju izsūtītie ļaudis, kā arī citām organizācijām.
Strukturālās izmaiņas, kas rodas sakarā ar pāriešanu no komunisma uz tirgus ekonomiju, ir sāpīgas, īpaši jau, kas attiecas uz dažām vājākām ļaužu grupām un bezdarbniekiem. Dažās jomās sabiedrība Latvijā
attīstās pat neticami strauji, taču tas savukārt rada polarizāciju, jo labie laiki un pārticība, kas nu, neskatoties uz visu, sāk rasties, visus latviešu sabiedrības slāņus diemžēl vēl nav paspējusi sasniegt. |
