| |
Den 26. maj klokken 14 mødte fire forventningsfulde og spændte personer op i forhallen på Horsens Banegård. Astrid Bernth, Lars Ringgaard, Ole og Ann Thorup var på vej til Gulbene i Letland. Gulbene er Thems venskabsby, og i den forbindelse var en udvalgt skare af kreative mennesker inviteret til at deltage i den årlige udstilling af kunst og husflid.
Vi - de udvalgte - skulle med toget kl. 14.31 fra Horsens til Kastrup Lufthavn og videre derfra kl. 20.35 til Riga med ankomst kl. 23 lettisk tid, det vil sige kl. 22 dansk tid. Vi blev, som aftalt, modtaget i lufthavnen af tolk Lasma, vicedirektøren fra Gulbene Kommune Valtis samt en chauffør, som skulle køre os den ca. 200 km lange tur til Gulbene. Modtagelsen var afslappet og venlig. Lasma talte flydende Engelsk og var i strålende humør trods det sene tidspunkt.
Vi og vores utallige kuferter blev læsset, og så gik det i nattens mulm og mørke mod Gulbene. Efter ca. tre timers kørsel var vi ved vore logi, som var et nyrenoveret socialcenter. Vi var de eneste beboere, så vi kunne brede os i de omkring 20 senge, som var til rådighed, et badeværelse, et toilet, en opholdsstue og en dagligstue. Der var kræset op for os i form af kaffe, te, juice, øl, småkage og vand, som stod til fri afbenyttelse. Vores værter kørte direkte hjem, og vi gik i gang med at udvælge seng, sætte vand på til kaffe og pakke lidt ud, hvorefter vi ca. kl. 03.30 udmattet faldt om på en stol for at drikke en velfortjent kop kaffe, før vi gik til køjs. Slut på en begivenhedsrig dag.
Den 27. maj
Vi blev hentet kl. 09.50 af Lasma og kørt til et nyåbnet restaurant/hotel (Hotel Schwannenburg; svanen er Gulbenes byvåben), hvor vi skulle spise morgenmad, før dagens omfangsrige program gik i gang.
Kl. 10.30-11.30 besøg på Kulturcentret, hvor alle fra hele amtet frit kunne komme og eksempelvis benytte de store væve. Det var gratis, og alle havde adgang til en nøgle, så de kunne låse sig ind. Materialet skulle de selv betale, hvilket kunne være et problem på grund af prisen på garnet og de relativt få penge, brugerne har til rådighed. Smukt arbejde blev der fremstillet og spændende at se for os, “forkælede” danskere.
Næste punkt fra kl. 11.30 var besøg på kunstskolen. Det var imponerende, og vi må virkelig tage hatten af for den grundighed og entusiasme, der fra både lærer og elevers side blev lagt i udførelsen af de forskellige kunstarter.
Vi fik en spændende rundvisning og forklaring på teknikker og undervisningsformer, som blev benyttet. Det var helt fantastisk, at børnene og de unge mennesker kunne fastholdes i en så grundig og langsommelig (set med danske øjne) proces, men resultatet var ikke til at tage fejl af: Smukt arbejde på et højt kunstnerisk niveau!
Kl. 13.15. var der middag på hotellet, og derefter lidt fritid.
Kl. 15 officiel åbning af vævegruppen “Sagsha” udstilling i kulturhuset. Her overbragte Lars hilsner fra den danske gruppe og takkede for invitationen. Der blev holdt taler på lettisk, og blomster blev overrakt til de forskellige undervisere. Åbningen sluttede med en lille reception, hvor der blev serveret et glas vin, småkager og chokolade. Mange imponerende arbejder var vist frem, og Astrid, Lars og Ann fald for (og købte) vanter, sokker og sjal med hjem.
Vi blev kørt til vores logi til en tiltrængt pause, og kl. 19 igen afhentet til middag på hotellet. Ca. kl. 21 var endnu en spændende dag forbi, og vi blev kørt hjem i seng.
Den 28. maj
Kl. 9 var der morgenmad igen på hotellet, og kl. 10 kunne vi begynde opstillingen af vores stand. Lars med marionetdukker, Ole med træfigurer, Astrid med sine smukke og fantastiske dukker og Ann med de troldelignende dukker. Vi fik bragt borde, stole og stativ (til marionetdukker), og så blev der pyntet op. Vejret artede sig fra sin bedste side, hvilket myggene var ganske enige i, så vi måtte sprøjte os godt og grundigt med myggeolie for at være i fred. Mange forskellige boder blev etableret med træarbejder, hæklede ting, vikingesmykker, malerier, keramik og meget mere. Fra starten var der stort søgning omkring vores arbejdende stand, og interessen var stor fra både børn og voksne. Mange ville gerne prøve vores materialer og selv forsøge i dukkefremstilling, marionetføring og arbejde med filt og stemmejern.
Kl. 14 var der frokost i kulturhuset med ene lettiske retter såsom hampsmør, blodpølse, sild, diverse salater, flæsk, sort brød, hvidt brød, sød brød, hjemmebrygget øl, pebervodka og meget mere.
Meget mette og godt tilfredse gik vi tilbage til vores stand. Udstillingen sluttede kl. 16 med en masse autografskrivning, og vi fik overrakt adskillige blomsterbuketter, blev takket og fotograferet i en uendelighed. Det hele var overvældende, og vi følte en udmyghed over hele situationen - her kommer vi, helt almindelige mennesker fra Them og bliver nærmest hyldet som “kongelige”.
Der var kun tid til en kort pause, før vi blev transporteret til dagens næste arrangement - middag, hyggeaften i turistcentret “Lacites”, skønt beligende i et område med skove og søer ca. 30 km fra Gulbene by.
Middagen, der delvis blev lavet over åben ild, beståd af en slags surkål med pølser samt resterne fra det fine “pinsebord” i Kulturcentret, hertil en ny slags hjemmebrygget øl.
Senere på aftenen var vi til hesteopvisning i en nærliggende rideskole. Også her var myggene temmelig aktive. Vi var godt brugte og valgte derfor at gå tidlig til ro.
Endnu en positiv og oplevelsesrig dag var forbi.
Den 29. maj
Vore sidste dag i Gulbene var preget af ren sightseeing. Først en tur med et 100 år gammelt, smalsporet veterantog, derfra i bil til Stameriena Slot. Et slot, som har lidt under den russiske periode og derfor er meget forfaldent. Man er gået i gang med at restaurere, men det går langsomt. Derfra gik turen til en nyistandsat russisk ortodoks kirke, hvor vi overværede en del af søndagsmessen. Turen fortsatte til egnsmuseum i Ates, et frilandsmuseum i stil med Hjerl Hede. Her var Valtis på hjemmebane og havde været en primus motor i opstarten af museet. Vi fik en grundig gennemgang af de fleste bygninger og afprøvede en hel del af de gamle værktøjer. Frokosten blev serveret i et af de gamle huse, igen traditionelle lettiske egnsretter begyndende med en lille baldrianvodka.
Videre gik turen til en nybygget ferieby Vonadzini med alle moderne faciliteter, dejligt beliggende ved en stor sø, som man kunne bade i. En cafe var knyttet til feriebyen, og her fik vi for første gang kaffe uden for programmet. Kaffe er åbenbart ikke noget, man drikker i utide.
Næste stop var Gulbenes kunsthistoriske museum, hvor inspektøren viste rundt og fortalte om stedet og historien bag. Interessant, men vi kunne næsten ikke rumme mere i vore små Them-hoveder. Før den sidste middag på hotellet fik vi en velfortjent pause med benene opad og et rask bad. Ved middagen overrakte vi Lasma og Valtis de medbragte gaver (plakater, små kogledukker, kirsebærvin og en Them ost), som de var glæde for. Hjem for at pakke og så i seng.
Den 30. maj
Efter morgenmaden og en følelsesladet afsked med Lasma og Valtis kunne vi påbegynde vores lange hjemrejse i modsat rækkefølge. Alt gik efter planen med en meget hensynsfuld og dygtig chauffør til Riga, videre med fly til Kastrup og med tog til Horsens. Trætte og overfyldte med indtryk fra et dejlig positiv besøg i Gulbene, som Them kun kan være stolt af at have som venskabsby. Vi håber, at vi er lige så gæstfrie og venlige, når de besøger os.
Vi vil gerne fremhæve vores dejlige tolk Lasma, som altid var glad og smilende, og Valtis, der aldrig gik af vejen for “drengestreger” og drillerier. En stor tak for udvælgelsen, og en endnu større tak til Gulbene for invitationen og en uforglemmelig oplevelse. Vi har ganske sikkert ikke besøgt Letland for sidste gang.
|
|
26. maijā pulksten 14 Horsensas dzelzceļa stacijas priekštelpā ieradās četras gaidpilnas un satrauktas personas – Astrīda Bērnsa, Lārss Ringō, Ōle un Anna Tōrupi bija ceļā uz Gulbeni Latvijā. Gulbene ir Temas sadraudzības pilsēta, un šajā sakarā grupiņa radošu cilvēku tika ielūgta piedalīties gadskārtējajā mākslas un rokdarbu izstādē.
Mums - četriem izvēlētajiem - pulkstens 14.31 ar vilcienu no Horsensas bija jādodas uz Kastrupas lidostu, tad 20.35 jāizlido uz Rīgu, kur ierašanās paredzēta 23.00 pēc Latvijas laika, tātad - 22.00 pēc Dānijas laika. Kā jau norunāts, lidostā mūs sagaidīja tulks Lāsma, Gulbenes domes izpilddirektors Valtis un šoferis, kam bija jāved mūs pa apmēram 200 km garo ceļu uz Gulbeni. Sagaidīšana norisa atbrīvotā un draudzīga. Lāsma tekoši runāja angliski un, neskatoties uz vēlo stundu, bija lieliskā omā.
Kopā ar saviem bezgaldaudzajiem čemodāniem tikām satilpināti mašīnā, un tad nakts melnajā tumsā – aiziet! uz Gulbeni. Pēc apmēram trīs stundu brauciena piestājām pie savām nakstmītnēm – nesen atvērta sociālā centra. Bijām vienīgie tā iemītnieki, tādēļ varējām izvēlēties gultas – mūsu rīcībā bija veselas 20 –, un bija arī dušas telpa, tualetes telpa, dzīvojamā istaba un atpūtas istaba. Mūs lutināja ar kafiju, tēju, sulu, alu, cepumiem un ūdeni – tas viss bija nolikts brīvai lietošanai. Mūsu sagaidītāji aizbrauca mājās, bet mēs devāmies izvēlēties gultas, vārīt ūdeni kafijai un izpakot nepieciešamāko. Tad, ap 3.30 naktī, pārguruši atkritām krēslos, lai iedzertu godam nopelnīto kafiju un dotos gulēt. Notikumiem bagātā diena bija galā.
27. maijs
Pulksten 9.50 mums pakaļ atbrauca Lāsma un aizveda uz nesen atvērto restorānu-viesnīcu (Hotel
Schwannenburg,- gulbis ir Gulbenes emblēmā), kurā mums bija jāpaēd brokastis, lai varētu izturēt dienas plašo programmu.
Pulkstens 10.30–11.30 - ciemošanās Kultūras centrā, kur visi rajona iedzīvotāji varēja nākt un izmantot lielās stelles. Tas bija par brīvu, un visiem bija iespēja tikt pie atslēgas, lai varētu iekļūt telpā.
Par izejmateriāliem gan bija jāmaksā, un, šķiet, ka tā varētu būt problēma, ņemot vērā dzijas cenas un relatīvi nelielos līdzekļus, kas ir lietotāju rocībā. Šeit tika darināti skaisti darbi, un mums, «izlutinātajiem« dāņiem, tos bija interesanti apskatīt.
Nākošais programmas punkts bija plkst. 11.30 – ciemošanās Mākslas skolā. Tik tiešām iespaidīgi, un nudien - cepuri nost par to pamatīgumu un entuziasmu, kas no skolotāju un skolnieku puses tika veltīts dažādajiem mākslas virzieniem. Mums tika izrādīta skola un stāstīts par pielietotajām tehnikām un mācību metodēm. Gluži fantastiski, – kā gan izdodas noturēt bērnus un jauniešus tik pamatīgā un laikietilpīgā (skatoties dāņu acīm) procesā, taču rezultāts runāja pats par sevi – skaisti darbi augstā mākslinieciskā līmenī!
Plkst. 13.15 bija pusdienas viesnīcā un pēc tam mazliet brīvā laika.
Plkst. 15 – audēju grupas «Sagša« darbu izstādes atklāšana kultūras namā.Tās laikā Lārss nodeva sveicienus no dāņu grupas un pateicās par ielūgumu. Bija daudz runu latviešu valodā, un vairākiem instruktoriem tika pasniegti ziedi.
Atklāšana beidzās ar nelielu pieņemšanu, kurā tika piedāvāta glāze vīna, cepumi un šokolāde. Tika rādīts daudz pārsteidzoši skaistu darbu, un Astrida, Lārss un Anna iekāroja (un nopirka) dūraiņus, zeķes un šalli, ko paņemt uz mājām.
Tad mūs nogādāja mājās atpūsties un plkst. 19 atkal atbrauca mums pakaļ, lai aizvestu uz viesnīcu pusdienās. Ap plkst. 21 bija beigusies vēl viena aizraujoša diena, un mēs tikām vesti mājās gulēt.
28. maijs
Plkst. 9
viesnīcā bija brokastis, un pēc tam plkst. 10 varējām sākt stendu uzstādīšanu saviem darbiem: Lārss – marionetēm, Ōle – koka figūrām, Astrida – savām skaistajām, fantastiskajām lellēm un Anna – savām troļļiem līdzīgajām lellēm. Mums atnesa galdus, krēslus un statīvu marionetēm, un mēs sākām iekārtoties. Laiks sevi rādīja no labākās puses, par to sajūsmā bija arī odi, tā ka mums nācās cītīgi un pamatīgi ieziesties ar pretodu eļļu, lai tie beidzot liktu mums mieru. Visapkārt tika ierīkots daudz un dažādu stendu ar darbiem no koka, tamborējumiem, vikingu rotaslietām, gleznām, keramiku un daudz ko citu. Jau no paša sākuma ap mūsu radošo darbnīcu pulcējās daudz ļaužu, un gan bērni, gan pieaugušie izrādīja lielu interesi. Daudzi vēlējās izmēģināt mūsu materiālus un paši izveidot kādu lelli, padarboties ar marionetēm, iemēģināt roku filca darbos vai pastrādāt ar kaltu.
Plkst. 14 kultūras namā bija lenčs, kurā varēja baudīt tikai latviešu cienastu, piemēram: kaņepju sviestu, asinsdesu, siļķi, dažādus salātus, cūkas gaļu, melnu maizi, baltmaizi, saldu maizi, mājās brūvētu alu, piparu šņabi un daudz ko citu.
Sātīgi paēduši un ļoti apmierināti devāmies atpakaļ uz savu stendu. Izstāde beidzās plkst. 16 ar cītīgu autogrāfu rakstīšanu, mums pasniedza vairākus ziedu pušķus, sacīja paldies un fotogrāfēja vienā laidā. Jutāmies pavisam apmulsuši un pazemīgi – mēs, pavisam parasti cilvēki no Temas, tiekam sumināti gluži kā karaļnama pārstāvji.
Pēc īsas pauzītes tikām aizvesti uz nākošo pasākumu – pusdienām un omulīgu vakarēšanu tūrisma centrā «Lācītes«, kas atrodas apmēram 30 km no Gulbenes pilsētas skaistā, mežu un ezeru ieskautā vietā. Pusdienas, kas daļēji tika gatavotas uz atklātas uguns, sastāvēja no īpašiem, skābiem kāpostiem
un desām, kā arī labumiem no kultūras nama «vasarsvētku« galda. Klāt dzērām cita veida pašbrūvētu alu.
Vēlāk vakara gaitā pabijām zirgu parādē tuvējā jāšanas sporta skolā.
Arī šeit odi bija diezgan aktīvi. Mēs jutāmies noguruši un tāpēc nolēmām agri iet gulēt.
Bija beigusies vēl viena pozitīviem iespaidiem bagāta diena.
29. maijs
Mūsu pēdējā diena Gulbenē tika veltīta tikai un vienīgi ekskursijām.
Vispirms braucām ar 100 gadus vecu šaursliežu veterānbānīti, tad ar mašīnu devāmies uz Stāmerienas pili. Pils krievu laikos ļoti cietusi un tāpēc nožēlojamā stāvoklī. Restaurācijas darbi gan ir uzsākti, taču noris ļoti lēnām. Pēc tam mūsu ceļš veda uz nesen atjaunotu krievu pareizticīgo baznīcu, kurā kādu laiciņu vērojām svētdienas dievkalpojumu. Ekskursija turpinājās Ates novadpētniecības muzejā – tas ir brīvdabas muzejs, līdzīgs Hjerl Hede Dānijā. Šeit Valtis jutās kā mājās, jo ir bijis primus motor šī muzeja izveidošanā. Mums pamatīgi izrādīja vairumu ēku; izmēģinājām krietnu daļu seno darbarīku. Lenču ēdām vienā no vecjām ēkām – arī šis bija tradicionālais latviešu ēdiens ar mazu glāzīti baldriāņu šņabja ievadam.
Tālāk ceļš veda uz nesen atklātu atpūtas kompleksu «Vonadziņi«, kurā bija visas modernās labierīcības; kopmplekss atradās pie liela ezera, kurā varēja peldēties.
Te bija arī kafejnīca, kurā mēs padzērām kafiju – pirmo reizi ārpus programmas ietvariem. Acīmredzot, šeit nav paraduma dzert kafiju nelaikā.
Nākošā pietura bija Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs; tā vadītāja izrādīja mums ekspozīciju un pastāstīja par šo vietu un tās vēsturi.
Bija interesanti, taču mūsu mazās temiešu galvas gandrīz vairs nespēja ņemt pretī. Pirms noslēguma pusdienām viesnīcā vēl paspējām sasliet uz augšu un atpūtināt nogurušās kājas kā arī ieskriet dušā. Pusdienu laikā pasniedzām Lāsmai un Valtim līdzpaņemtās dāvanas (plakātus, mazas čiekuru lellītes, ķiršu vīnu un Temas sieru), par ko abi bija priecīgi. Un tad – mājup, pakoties ceļam un gultā iekšā.
30. maijs
Pēc brokastīm un emocionālas atvadīšanās no Lāsmas un Valta sākām savu ceļojumu mājup – šoreiz apgrieztā secībā. Viss norisa pēc plāna: ļoti smalkjūtīgs un prasmīgs šoferis mūs aizveda uz Rīgu, no turienes lidojām uz Kastrupu un pēc tam ar vilcienu braucām līdz Horsensai – noguruši un pārbagāti iespaidiem par jauko, pozitīvo ciemošanos Gulbenē - sadraudzības pilsētā, ar ko Tema var lepoties. Cerams, ka esam tikpat viesmīlīgi un draudzīgi, kad gulbenieši ciemojas pie mums.
Mēs īpaši vēlamies izelt mūsu jauko tulku Lāsmu, kas vienmēr bija priecīga un smaidīga, un Valti, kas nekad neatteicās no «blēņudarbiem« un iespējas izspēlēt kādu joku. Paldies, ka tikām izvēlēti, un vēl lielāks paldies Gulbenei par ielūgumu un neaizmirstamu pieredzi. Pilnīgi noteikti – šī nav pēdējā reize, kad ciemojamies Latvijā. |
|
