Konference i Gulbene om Internationalt Venskabssamarbejde inden for lokal offentlig administration den 26. juli 2019.
Konference Gulbenē par internacionālo sadraudzību starp valstu vietējām administrācijām, 2019. gada 26. jūlijs.
|
Konference i Gulbene om Internationalt Venskabssamarbejde inden for lokal offentlig administration den 26. juli 2019. |
|
||
|---|---|---|---|---|
Gulbene Kommune havde i juli inviteret deres Venskabsbyer og internationale samarbejdspartnere til konference om betydningen af internationalt samarbejde indenfor lokal offentlig administration. Det var således en blandet flok af repræsentanter fra de forskellige Venskabsforbindelser, der var samlet til Konference i Gulbene, hvor der blev drøftet muligheder for udveksling af erfaringer og besøg af af grupper fra skoler, musikskoler, kulturinstitutioner og sportshold. Og det var meget interessat dele betydningen af de forskellige former for udveksling og samarbejde, som for de tidligere Sovjetrepublikker i høj grad drejer sig om at knytte kulturelle og folkelige forbindelser og bånd til styrkelse af folks frihed og demokrati. De har den store fordel, at de alle har lært russisk som fællessprog, ligesom vi i Vesteuropa har engelsk som fællessprog, selv om det begynder at knibe med russisk for den unge generation af letter, der også har valgt engelsk som første fremmed-sprog. Men trods visse vanskeligheder med sprogene, så kunne der udveksles megen samfølelse og venskab gennem samvær med sang og musik og dans, som der er stærke traditioner for i Letland og i de andre østlande. I Venskabsforeningen Them-Gulbene må vi desværre erkende, at vi i Them ikke længere har så stærke følelser af venskab og solidaritet overfor Letland, som der var i de første år efter befrielsen fra Sovjetunionen. Og at vi i Silkeborg Kommune ikke har den opbakning til fælles internationalt engagement og udveksling, som man havde tidligere også i forhold til vore nærmeste naboer i de andre nordiske lande og Tyskland. Det er mærkeligt at konstatere i en tid, hvor der ellers tales og gøres meget i internationalt samarbejde, selv om det mere drejer sig om handel og økonomi, forsvar og sport, for ikke at tale om privat turisme. I de tidligere østbloklande ved de dog stadig noget om, hvad frihed og demokrati kræver af folkelig og kulturel opbakning og udfoldelse, som netop kan styrkes gennem mellemfolkelige venskabsforbindelser, udvekslingsbesøg og samarbejde. Niels Uldall-Jessen |
Gulbenes pašvaldība jūlijā bija ielūgusi savas sadraudzības pilsētas un internacionālos sadarbības partnerus uz konferenci par internacionālā sadraudzības darba svarīgumu starp valstu vietējām administrācijām. Dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Temas-Gulbenes Sadraudzības biedrības, jo Tema un Gulbene ir sadarbojušās šajā jomā kopš 1993. gada. Turpmākajos gados Gulben ir nodibinājusi draudzības sakarus ar vairākām citām pilsētu un rajonu pašvaldībām savās kaimiņvalstīs, vispirms jau ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Ungāriju, kā arī Pleskavu Krievijā un Beloezersku Baltkrievijā. Nesen atpakaļ Gulbene ir nodibinājusi sadraudzību arī ar bijušajām padomju republikām Moldāviju, Grūziju un Azerbaidžānu. Un visbeidzot – Gulbene saistībā ar dažādiem attīstības projektiem ES robežās ir sadarbojusies ar pašvaldībām Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā. Sadarbība ir notikusi pieredzes apmaiņas veidā starp pašvaldību darbiniekiem administrācijas, skolu darbības un veselības aizsardzības jomās, kā arī energoapgādes, infrastruktūras, kultūras un sporta jomās. Ir notikusi arī brīvprātīgo apmaiņa darbā ar jauniešiem un izglītības jomā. Tādejādi Gulbenes konferencē bijām raiba sabiedrība, kas sastāvēja no pārstāvjiem, kas nāca no dažādām sadraudzības jomām, un šeit tika apspriestas iespējas turpmākai sadarbībai un pieredzes apmaiņas braucieniem starp skolām, mūzikas skolām, izglītības iestādēm un sporta komandām. Un bija ļoti interesanti apmainīties viedokļiem par dažādu sadarbības formu nozīmi, kas agrāko padomju republiku pārstāvjiem lielā mērā nozīmē kultūras un tautisko sakaru attīstīšanu, lai stiprinātu tautu brīvību un demokrātiju. Šo bijušo republiku ļaudīm ir tā priekšrocība, ka viņi visi reiz ir mācījušies krievu valodu kā starptautiskās sazināšanās līdzekli – tāpat kā mēs Rietumeiropā izmantojam angļu valodu – lai gan jaunākajai latviešu paaudzei ar krievu valodu iet grūtāk, un arī viņi arvien vairāk tās vietā izvēlas angļu valodu. Neskatoties uz zināmām valodu grūtībām, spējām savstarpēji lieliski sazināties un draudzēties caur kopābūšanu, dziesmām, mūziku un deju, kas viss ir Latvijas un pārējo austrumvalstu spēcīgo tradīciju skaitā. Kas attiecas uz Themas-Gulbenes Sadraudzības biedrību, diemžēl jāatzīst, ka mums Temā vairs nav tās stiprās draudzības un solidaritātes sajūtas pret Latviju, kas mums bija pirmajos gados pēc šīs valsts atdalīšanās no Padomju Savienības. Un arī no Silkeborgas Komūnas puses vairs nav tā stiprā atbalsta kopīgiem internacionāliem pasākumiem un pieredzes apmaiņas braucieniem, kā tas bija agrāk – pat attiecībā uz mūsu tuvākajiem kaimiņiem ziemeļvalstīs un Vāciju ne. Ir dīvaini to konstatēt laikā, kad taču tik daudz tiek darīts un runāts par internacionālo sadarbību, kaut arī tas vairāk attiecas uz ekonomiku, aizsardzību un sportu, nemaz nerunājot par privāto tūrismu. Agrākajās austrumu bloka valstīs gan cilvēki joprojām saprot, ka brīvībai un demokrātijai nepieciešams tautas un kultūras atbalsts, un ka to var stiprināt ar starptautiskas sadraudzības un pieredzes apmaiņas palīdzību. Nilss Uldēls-Jesens (Niels Uldall-Jessen)
|
|---|
Paneldiskusion mellem Mrs. Ligita Pudza, konsulent vedr. Internationalt samarbejde i Letland; Mr. Normunds Audziss, borgemester i Gulbene Kommune; Mr. Kamran Bayaramov, medlem af Azerbaijan Parlament, Kommitte for Regional Affairs; Mrs Laura Anze, Musikskolelærer i Gulbene Musikskole, tidligere gymnasielærer og korleder og Mrs. Sarmite Supe, Leder af Jaungulbene Kulturhus og Folkloregruppe ”Dadzes”. |
 |
Paneļdiskusija starp konsultant Latvijas internacionālajā sadarbībā Ligitu Pudzes k-dzi, Gulbenes pašvaldības vadītāju Normundu Audziša k-gu, Azarbaidžānas Parlamenta locekli, Reģionālo lietu komitejas pārstāvi Kamranu Bajaramova k-gu, Gulbenes Mūzikas skolas skolotāju, agrāko ģimnāzijas skolotāju un kordiriģenti Lauru Anžes k-dzi un Jaungulbenes Kultūras nama un Fokloras kopas «Dadzes« vadītāju Sarmīti Supes k-dzi. |
|---|
|
|
|---|
Konferencen
|
 |
Konferences laikā. |
|---|
|
|
|---|
Alle deltagerne sammen. |
 |
Visi dalībnieki kopā. |
|---|
|
|
|---|
Læs "Friendship Relations between Gulbene and Them during 26 Years" af Niels Uldall-Jessen her. |
|---|
|
|
|---|