• Forsiden
• Vedtægter
• Bestyrelse
• Bliv medlem
• Links
• Aktuelt
• Vores historie
• Them i fotos
• Gulbene i fotos

• Sākumlapa
• Statūti
• Vadība
• Kļūsti mūsu biedrs
• Noderīgi saiti
• Aktualitātes
• Mūsu vēsture
• Foto Tema
• Foto Gulbene

(Artikel af Niels Uldall-Jessen til Den Lokale Avis d., 12. juli 2006)

En gruppe fra Them og omegn havde i sidste uge en spændende rejse til Letland, hvor de besøgte venskabsbyen Gulbene.

Lørdag den 25. juni rejste en gruppe på 12 personer fra Them og omegn til Letland. Vi fløj med AirBaltic fra Hamburg til Riga og blev modtaget i lufthavnen af Valtis Krauklis, viceborgmester i Gulbene samt tolken Lasma Augstkalne.
Efter at have spist aftensmad i Riga kørte vi den smukke tur langs Daugavafloden øst på til Gulbene, hvor vi blev indlogeret på de nyrenoverede hotel midt i byen.
Søndag var hele gruppen til gudstjeneste i Gulbene evangelisk-lutherske Kirke, som blev forrettet af den nye, unge præst. Maris Sarma og sognepræst Niels Uldall-Jessen prædikede. Bodil og Erling Birkbak bragte hilsener og overrækte gaver til venskabsmenigheden fra sognemenighederne i Them Kommune. Efter gudstjenesten var der arrangeret kirkefrokost i præsteboligens have bagved kirken, hvor vi hilste på gamle bekendte og mange nye fra Gulbene.
Senere på eftermiddagen var der rundvisning i Gulbene, hvor museumsinspektør Irina Zeibarte fortalte om Gulbenes historie gennem 4000 år og ikke mindst de sidste 100 år med to verdenskrige og efterfølgende sovjettisk besættelse, som har været en hård skæbne for befolkningen.
Rundvisningen sluttede på banegården, hvor der står et mindesmærke for de mange letter, der blev deporteret herfra i godsvogne til Sibirien.
Mandag var vi på en spændende bustur til Ate Frilundsmuseum, hvor vi så gamle landsbyhuse og landbrugsredskaber, og fik fortalt om gamle lettiske traditioner, som vi også fik at smage ved et lille traktement. Derfra kørte vi til Aluksne, hvor vi beså den store, smukke kirke og den nærliggende bibelmuseum, som er enestående i Europa. Præsten Johann Ernst Glück oversatte bibelen til lettisk i 1694. Samtidig måtte han udforme det lettiske sprog og skriftsprog, som indtil da havde bestået af forskellige dialekter. Fra Aluksne gik turen med den berømte smalsporsjernbane til Stameriena, hvor vi besøgte den russisk-ortodoks kirke, som er meget smukt restaureret med støtte fra en russisk rigmand.
Gruppen havde ønsket at se nogle virksomheder, bl.a. en stor træindustrifabrik “Konto” i Gulbene, som producerer birketræ til inventar og møbler og eksporterer til mange lande f.eks. Tyskland og USA. Vi var også på en lang tur ud til Lubana-søen, hvor vi så et naturparkprojekt, som er blevet til bl.a. med støtte fra Danmark.
I Lubana besøgte vi den smukke lutherske kirke og mødte der nogle mennesker fra menigheden, som tidligere har været med på besøg i Them.
På tilbagevejen besøgte vi en moderne driftig landmand, som har specialiseret sig i at dyrke kål og løg og bl.a. producerer konserves med surkål. Ved siden af havde han en lille fabrik, hvor man laver lækre flødekarameller af mælk fra en nabogård. Ellers er det sørgeligt at se, hvor meget jord der stadig ligger brak, især i det østlige Letland, selv om der indimellem er veldyrkede kornmarker og enkelte gårde med store flokke af køer.
De sidste par dage tilbragte gruppen i Riga, som er en moderne storby med én million indbyggere.
Vi blev vist rundt i den gamle bydel med smukke, gamle huse i jugendstil fra 20’erne og 30’erne og besøgte markedet i de store Zeppelin-haller, hvor man kan købe alt fra fersk fisk, kød og grøntsager til supermarkeds- og husflidsprodukter. I Riga besøgte vi også museet om tiden under Verdenskrigene og sovjetisk besættelse, hvor vi fik et gribende indtryk af, hvad de lettiske folk har været igennem de sidste 100 år. Men der var også tid til strøgtur og til at spise god lettisk mad og smage deres gode øl. Alt i alt havde gruppen en fin tur med mange oplevelser og indtryk af Letland og venskabsbyen Gulbene.

(Raksta autors: Nilss Uldēls-Jesens, Den Lokale Avis, 2006. g. 12. VII)

Pagājšnedēļ grupa ļaužu no Temas un tās apkārtnes devās aizraujošā ceļojumā uz Latviju, kur apciemoja sadraudzības pilsētu Gulbeni.

Sestdien, 25. jūnijā 12 cilvēku liela grupa no Temas un tās apkārtnes devās uz Latviju. Mēs lidojām ar Air Baltic no Hamburgas līdz Rīgai, un lidostā mūs sagaidīja Gulbenes domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis un tulks Lāsma Augstkalne.
Pavakariņojuši Rīgā, mēs braucām uz austrumiem pa skaisto maršrutu gar Daugavas upi līdz Gulbenei, kur mūs iekārtoja nesen izremontētajā viesnīcā pilsētas centrā.
Svētdien visa grupa piedalījās dievkalpojumā Gulbenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Dievkalpojumu vadīja jaunais mācītājs Māris Sarma, kas, kopā ar Temas draudžu mācītāju Nilsu Uldēlu-Jesenu, teica sprediķi. Bodila un Ērlings Bierkbaki nodeva sveicienus un pasniedza dāvanas no sadarbības draudzēm Temas komūnā. Pēc dievkalpojuma tikām uzaicināti uz lenču mācītājmājas dārzā aiz baznīcas, kur tikāmies ar veciem un jauniem paziņām no Gulbenes.
Vēlāk pēcpusdienā bija ekskursija pa Gulbeni, kuras laikā muzeja fondu glabātāja Irīna Zeibārte pastāstīja par Gulbenes 4000 gadu ilgo vēsturi, īpaši pakavējoties pie pēdējās simtgades abiem pasaules kariem un sekojošās padomju okupācijas, kas tautai nozīmēja grūtu likteni.
Ekskursija noslēdzās pie dzelzceļa stacijas, kur atrodas piemineklis tiem daudzajiem latviešiem, kas lopu vagonos tika aizvesti uz Sibīriju. Pirmdien bijām aizraujošā braucienā ar autobusu līdz Ates Brīvdabas muzejam, kur redzējām vecas lauku mājas un laksaimniecības darbarīkus. Mums pastāstīja par senām latviešu tradīcijām, un mums bija iespēja nobaudīt nelielu cienastu, nogaršojot senlatviešu labumus. Pēc tam mēs devāmies uz Alūksni, kur apskatījām lielo, skaisto baznīcu un tai blakus esošo bībeles muzeju, kas i vienīgais Eiropā.
1694. gadā mācītājs Johans Ernsts Gliks pārtulkoja bībeli latviešu valodā. Vienlaikus viņam nācās izveidot latviešu literāro valodu, jo līdz šim pastāvēja tikai dažādi dialekti. No Alūksnes ceļš pa slaveno šaursliežu dzelzceļu veda uz Stāmerienu, kur mēs apciemojām krievu pareizticīgo baznīcu, kas, ar kāda krievu bagātnieka atbalstu, ir ļoti skaisti restaurēta.
Grupa bija vēlējusies apskatīt arī kādus uzņēmumus, to skaitā lielo Gulbenes kokapstrādes fabriku “Konto”, kas ražo inventāru un mēbeles, ko eksportē uz daudzām zemēm, piemēram, Vāciju un ASV. Mēs devāmies arī garākā ekskursijā uz Lubāna ezeru, kur redzējām dabas projektu, kas realizēts arī ar Dānijas atbalstu. Lubānā viesojāmies arī skaistajā luterāņu baznīcā un tikāmies ar ļaudīm, kas agrāk ciemojušies pie mums Temā.
Atpakaļceļā viesojāmies pie moderna, uzņēmīga lauksaimnieka, kas specializējies kāpostu un sīpolu audzēšanā un ražo arī konservētus kāpostus. Viņam bija arī neliela fabrika, kurā, izmantojot kaimiņu saimniecības pienu, ražo krējuma karameles. Bet vispār ir skumji vērot, cik lielas zemes platības joprojām ir atmatā - īpaši Austrumlatvijā, lai gan tām pa vidu gadās arī kopti labības lauki un dažas saimniecības ar lielu govju ganāmpulku.
Pāris atlikušās dienas grupa pavadīja Rīgā, kas ir moderna lielpilsēta ar miljons iedzīvotājiem.
Mums izrādīja arī veco pilsētas daļu ar tās skaistajām jūgendstila ēkām no 20.-tajiem un 30.-tajiem gadiem, mēs pabijām arī tirgū, kas ierīkots vecajos cepelīnu angāros - tur bija iespējams iegādāties visu sākot no svaigām zivīm, gaļas un dārzeņiem līdz pat supermāketa precēm un rokdarbiem. Rīgā mēs apmeklējām arī muzeju, kurā bija ekspozīcijas par abiem pasaules kariem un padomju okupāciju, - mums radās spilgts priekšstats par latviešu tautas pieredzēto pēdējās simtgades laikā. Protams, mums pietika laika arī tāpat vien pastaigāt pa Rīgas ielām, nobaudīt labu latviešu ēdienu un šejienes gardo alu. Visā visumā grupai bija jauks ceļojums, kurā guvām daudz pieredzes un iespaidu par Latviju un mūsu sadraudzības pilsētu Gulbeni.