Hvis du har deltaget i begivenhederne og kender personerne, der er på billederne uden at være nævnt, så skrev til antra@kahrius.dk   Ja esat šajos pasākumos pedalījies/-usies un pazīstat cilvēkus, kas gan ir attēlos, taču to vārdi nav minēti, dodiet, lūdzu ziņu - antra@kahrius.dk
En gruppe fra Them-kirkesogne besøger
Gulbene og Lubana
 
dansk_flag   lettisk_flag
Gruppen fra Them Kommunes menigheder på vej ad Riga-gaden til Gulbene Lutherske Kirke.

(Foto: ?)
gulbene_rigas_iela_them_menigheder Temas Komūnas draudžu pārstāvji pa Rīgas ielu dodas uz Gulbenes Luterāņu baznīcu.

(Foto: ?)
Indkørslen til kirken.

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_iebraucamais_cels Iebraucamais ceļš pie baznīcas.

(Foto: ?)

Søndag var hele gruppen til gudstjeneste i Gulbene evangelisk-lutherske kirke, som blev forrettet af den nye, unge præst. Maris Sarma og sognepræst Niels Uldall-Jessen prædikede.

(Foto: ?)

gulbenes_luteranu_baznica_dievkalpojums_maris_sarma_niels_uldall_jessen Svētdien visa grupa bija Gulbenes Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievkalpojumā, kuru vadīja jaunais mācītājs Māris Sarma. Sprediķi lasīja Māris Sarma un Temas draudžu mācītājs Nilss Uldēls-Jesens.

(Foto: ?)
Kirken i Gulbene gav frokost efter gudstjenesten. Det danske “kor” gav en prøve på deres kunnen (det blev kun den ene sang ...).

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_kirkefrokost_menigheder_fra_them_og_gulbene Gulbenes draudze pēc dievkalpojuma uzicināja uz lenču. Dāņu «koris« rādīja savas prasmes (tās gan beidzās ar šo vienīgo dziesmu ...).

(Foto: ?)
Også folk fra Gulbenes menighed sang for gæsterne.

(Foto: ?)

 

gulbenes_luteranu_baznica_draudzes_locekli_dzied Arī Gulbenes draudzes ļaudis dziedāja saviem ciemiņiem.

(Foto: ?)
Ved kirkefrokosten i præsteboligens have bagved kirken hilses på gamle bekendte og mange nye fra Gulbene.

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_saviesiga_pecpusdiena_them_menigheder Baudot lenču mācītājmājas dārzā, varēja parunāties ar veciem un iepazīties ar jauniem paziņām no Gulbenes.

(Foto: ?)
På billedet: Bodil Birkbak i samtale med folk fra Gulbene menighed.

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_bodil_birkbak_gulbenes_luteranu_draudzes_locekli Attēlā: Bodila Bierkbaka sarunā ar ļaudīm no Gulbenes draudzes.

(Foto: ?)
Også præsten Niels Uldall-Jessen får en god snak med Gulbene-menighedens medlemmer.

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_gulbenes_luteranu_draudze_niels_uldall_jessen Arī mācītājs Nilss Uldēls-Jesens iegrimis sarunā ar Gulbenes draudzes locekļiem.

(Foto: ?)
Åen Krustalice, der bare er en smal bæk, hvor den løber forbi kirken.

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_krustalice_pie_baznicas Krustalīce, kas šeit, pie baznīcas, ir tikai šaura tērcīte.

(Foto: ?)
Niels Uldall-Jessen og Bodil Birkbak på besøg hos præsten Maris Sarma.

(Foto: ?)
gulbenes_luteranu_baznica_macitajs_maris_sarma_them_menighede_i_gulbene_bodil_birkbak_niels_uldall_jessen Nilss Uldēls Jesens un Bodila Bierkbaka ciemos pie mācītāja Māra Sarmas.

(Foto: ?)
På Gulbene Historie- og Kunstmuseum. Børge Madsen og Ole Rasmussen har fået øje på en ældre model af en motorcykel.

(Foto: ?)
gulbene_gulbenes_vestures_un_makslas_muzejs_borge_madsen_ole_rasmussen Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā. Bēu Mesena un Oles Rasmusena uzmanības lokā nonācis kāds vecāks motocikla modelis.

(Foto: ?)
Det blev også til en møde med en gruppe unge mennesker fra Gulbene Gymnasiets kor "Silver", hvor korets mulige besøg i Them Kommune blev drøftet. Fra venstre - Gulbenes viceborgmester Valtis Krauklis, Uno Anze og lederen af koret Laura Anze samt sangere fra koret.

(Foto: ?)
gulbene_them_menigheder_gulbenes_kora_silver_dalibnieki_un_vinu_vaditaja_laura_anze_uldis_anze Bija arī tikšanās ar grupu no Gulbenes Ģimnāzijas kora "Silver", un šīs tikšanās laikā tika runāts arī par iespējamu kora ciemošanos Temas komūnā.
No kreisās: Gulbenes domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis, Uno Anže un kora vadītāja Laura Anže ar dažiem kora dziedātājiem.

(Foto: ?)
Hvert nyt møde bringer nye bekendskaber mellem folk, samt de gamle bliver styrket.

(Foto: ?)
them_menigheder_venner_fra_gulbene Katra jauna tikšanās sapazīstina arvien jaunus ļaudis un nostiprina agrākās draudzības.

(Foto: ?)
Hos den tidligere Gulbene lutherske menighedsrådsformand Laura Dille.
Første til venstre: Bodil Birkbak, sidste til højre: Laura Dille.

(Foto: ?)
gulbene_them_menigheder_bodil_birkbak_laura_dille_ar_gimeni Pie agrākās Gulbenes luterāņu draudzes priekšnieces Lauras Dilles.
Pirmā no kreisās - Bodila Bierkbaka, pirmā no labās - Laura Dille.

(Foto: ?)
Gamle bekendte bliver genset. På besøg hos Ilze Lesina. Til venstre: Sandra Smala, Arnold Simonsen, Bente Christensen og Ilze Lesina.

(Foto: ?)
gulbene_them_menigheder_sandra_smala_arnold_simonsen_bente_simonsen_ilze_lesina Tiek apciemoti veci paziņas. Ciemos pie Ilzes Lesiņas. No kreisās: Sandra Smala, Arnolds Simonsens, Bente Kristensena un Ilze Lesiņa.

(Foto: ?)
I Gulbene er der også en katolsk og en baptisk menighed. Her - baptistkirken i Gulbene.

(Foto: ?)
gulbenes_baptistu_baznica Gulbenē ir arī katoļu un baptistu baznīcas. Attēlā - Gulbenes Baptistu baznīca.

(Foto: ?)
Centraltorvet med uret i Gulbene.

(Foto: ?)
gulbene_centrale_torv_gulbenes_pulkstena_laukums Centrālais laukums ar pulksteni Gulbenē.

(Foto: ?)
Et populært samlingssted for Gulbenes befolkning - Jaunatnes parks ("ungdomsparken") - tidligt om morgenen.

(Foto: ?)
gulbene_jaunatnes_parks Gulbenes iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta - Jaunatnes parks - agri no rīta.

(Foto: ?)
Etagehuse og butikken "Top!" tæt ved byens udkant.

(Foto: ?)
gulbene_nakotnes_ielas_rajons Daudzstāvu mājas un veikals "Top!" pilsētas nomalē.

(Foto: ?)
I byen ved siden af velholdte og nyrenoverede huse er der også mange gamle og nedslidte boliger.

(Foto: ?)
gulbene_vecas_majas Blakus atjaunotām un labi uzturētām mājām pilsētā ir arī daudz vecu un neaprūpētu ēku.

(Foto: ?)
Hotellet i Gulbene, hvor gruppen blev indkvarteret.

(Foto: ?)
viesnica_gulbene Viesnīca Gulbene, kur grupa mita ciemošanās laikā.

(Foto: ?)
Et lille afsnit af Dzelzcela-gaden. I dette og lignende huse var der boliger for de fleste af jernbanearbejderne i Gulbene i begyndelsen af det 20. århundrede.

(Foto: ?)
gulbene_dzelzcela_iela_veca_koka_maja Dzelzceļa ielas fragments. Šajā un līdzīgās mājās 20. gadsimta sākumā dzīvoja vairums Gulbenes dzelzeļnieku.

(Foto: ?)
Rundvisningen i Gulbene sluttede på banegården, hvor der står et mindesmærke for de mange letter, der blev deporteret herfra i godsvogne til Sibirien i sovjettiden.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_them_menigheder_piemineklis_izsutitajiem Ekskursija pa Gulbeni noslēdzās pie dzelzceļa stacijas, pie kuras atrodas piemineklis tiem daudzajiem latviešiem, kas padomju laikā, lopu vagonos, no šejienes tika izsūtīti uz Sibīriju.

(Foto: ?)
Til venstre: Jens Erik Kristensen, Gulbene Historie- og Kunstmuseets inspektør Irina Zeibarte, tolk Lasma Augstkalne og Erling Birkbak.

(Foto: ?)
gulbenes_stacija_pie_pieminekla_izsutitajiem_irina_zeibarte_lasma_augstkalne_erling_birkbak No kreisās: Jenss Eriks Kristensens, Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja fondu glabātāja Irīna Zeibārte, tulks Lāsma Augstkalne un Ērlings Bierkbaks.

(Foto: ?)
På Gulbene Jernbanestation. Stationen er bygget i 1926, og i datidens aviser blev den kaldt den største og mest moderne provinsbystation i Letland.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija 1926.gadā būvētā Gulbenes stacija tā laika presē tika saukta par Latvijas provincēs lielāko un modernāko staciju.

(Foto: ?)
Lasma Augstkalne fortæller om stationens gamle vogne.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_them_menigheder_ Lāsma Augstkalne stāsta par vecajiem vagoniem.

(Foto: ?)
Bodil Rasmussen ved en af Gulbene Stationens gamle vogne.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_bodil_rasmussen_ved_en_gammel_jernbanevogn Bodila Rasmusena pie kāda no Gulbenes Stacijas vecajiem vagoniem.

(Foto: ?)
Et gammelt lokomotiv.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_veca_lokomotive Veca lokomotīva.

(Foto: ?)
Erling Birkbak fotograferer interreseret teknikken.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_them_menigheder_erling_birkbak_ved_en_gammel_lokomotiv Ērlings Bierkbaks ieinteresēts bildē tehniku.

(Foto: ?)
Jernbanespor, nye og gamle, der alle inviterer på rejser og opdagelser ...

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_sliedes_perspektiva Dzelzceļu sliedes - vecas un jaunas - tās visas aicina ceļot un atklāt ...

(Foto: ?)
Delegationen besøgte også Gulbene Remise.

(Foto: ?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_grieznis Delegācija viesojās arī Gulbenes Depo.

(Foto: ?)
På Gulbene Remise var der også mulighed at afprøve kørsel med en hånddreven dresina.
På billedet: Bodil Birkbak og Arnold Simonsen.

(Foto: Bente Christensen?)
gulbenes_dzelzcela_stacija_them_menigheder_bodil_birkbak_arnold_simonsen_rokas_rezina Gulbenes Depo bija iespēja izmēģināt braucienu ar rokas drezīnu.
Attēlā: Bodila Bierkbaka un Arnolds Simonsens.

(Foto: Bente Kristensena?)
Gruppen er ankommet til Ate Frilandsmuseum og bliver vejledet af lederen af afdeling for turisme i Gulbene Kommune Inga Barinska og tolk Jana Igavina.
Fra venstre, rundt i ringen: Bodil Rasmussen, Erling Birkbak, Inga Barinska, Børge Madsen, Valtis Krauklis, Jytte og Jens Erik Kristensen, Arnold Simonsen og Jana Igavina.

(Foto: ?)
ates_muzejs Grupa ir ieradusies Ates Brīvdabas muzejā, kur saņem skaidrojumu no Gulbenes Tūrisma nodaļas vadītājas Ingas Barinskas un tulka Janas Igaviņas.
No kreisās, pa apli: Bodila Rasmusena, Ērlings Bierkbaks, Inga Barinska, Bēu Meesens, ?, Jute un Jens Ēriks Kristensens, Arnolds Simonsens un Jana Igaviņa.

(Foto: ?)
På Ate Frilandsmuseum så man gamle landsbyhuse og landbrugsredskaber samt
en efter gamle lettiske traditioner bygget brønde.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_aka_ar_vindu Ates Brīvdabas muzejā varēja apskatīt vecas lauku mājas un lauksaimniecības darbarīkus kā arī aku, kas uzcelta pēc senām tradīcijām.

(Foto: ?)
Arnold Simonsen i samtale med Valtis Krauklis og Jana Igavina.

(Foto: ?)
valtis_krauklis_igavina Arnolds Simonsens sarunā ar Valti Kraukli un Janu Igaviņu.

(Foto: ?)
Det lille vandfald ved Ates Vandmølle. (Foto: ?) viktora_kirpa_ates_muzejs_udens_dzirnavas Ūdenskritumiņš pie Ates Ūdensdzirnavām.

(Foto: ?)
Ates Frilandsmuseum ligger ved en flot sø.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_pie_dika Ates Brīvdabas muzejs atrodas pie skaista ezera.

(Foto: ?)
En typisk lettisk landskab, her - ved Ates Frilandsmuseum.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_lauks_ar_siena_gubu Tipiska Latvijas lauku ainava, šeit - pie Ates Brīvdabas muzeja.

(Foto: ?)
I et skur med udstilling af gamle lettiske landsbrugsredskaber.
Fra venstre: Arnold Simonsen, Jana Igavina, Jens Erik Kristensen, Niels Uldall-Jessen, Karen Holm, Jytte Kristensen, Bodil Birkbak og Gerda Madsen.

(Foto: ?)

viktora_kirpa_ates_muzejs_them_menigheder_grupa_apskata_darbarikus Šķūnī, kurā bija senu latviešu lauksaimniecības darbarīku ekspozīcija.
No kreisās: Arnolds Simonsens, Jana Igaviņa, Jens Ēriks Kristensens, Nilss Uldēls-Jesens, Kāana Holma, Jute Kristensena, Bodila Birkbaka un Gerda Mesena.

(Foto: ?)
Et værelse i et af det gamle huse på Ates Frilandsmuseum.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_saimnieku_istaba Istabiņa vienā no vecajām Ates Muzeja mājām.

(Foto: ?)
Viceborgmesteren Valtis Krauklis afprøver en gammel skolepult, der er et af museets klenodier.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_valtis_krauklis Domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis iemēģina vecu skolas solas, kas ir viens no muzeja eksponātiem.

(Foto: ?)
Der er også et rum med fotografier og gamle husflidsting på Ate-museet.
Fra venstre: ?, Jana Igavina og Bodil Rasmussen.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_rokdarbu_telpa_jana_igavina_them_menigheder Ates muzejā ir arī telpa, kurā atrodas vecas fotogrāfijas un rokdarbi.
No kreisās: ?, Jana Igaviņa un Bodila Rasmusena.

(Foto: ?)
Gruppen fik fortalt om gamle lettiske traditioner og så også på forskelligt fletværk. Fletværk er stadig meget populært i Letland.

(Foto: ?)
aluksne_viktora_kirpa_ates_muzejs_jana_igavina_them_menigheder_pinumu_ekspozicija Grupa klausījās stāstījumu par senajām latviešu tradīcijām un skatīja dažādus pinumus. Pinumi Latvijā joprojām ir ļoti iecienīti.

(Foto: ?)
Alle fik en smagsprøve ved et lille traktement i et af Ates gamle huse.

(Foto: ?)
viktora_kirpa_ates_muzejs_senlatvieshu_uzkodas_them_menigheder Viesiem bija iespēja nogaršot senlatviešu labumus vienā no Ates vecajām mājām.

(Foto: ?)
Den store, smukke evangelisk lutherske kirke i Aluksne.

(Foto: ?)


Kirken blev bygget efter Aluksne Slots ejer Otto Herman von Fietinghofs order. Den er bygget af lokale kampesten i klassicismens traditioner. Kirken ejer en stor seværdighed - den første udgivelse af Johann Ernst Glücks (1652-1705) oversatte, lettiske bibel.
Kirketårnets højde er 55,5 m, hanen på tårnetoppen er påsat i 1786 og bliver brugt af lokalbefolkningen også som vejrhane. Op til tårnetoppen kommer man på en stor og bred trappe, der ikke er karakteristisk for andre kirker i Letland; det er muligt, at baronen lod trappen bygge for den smukke udsigts skyld, når han ville vise udsigten for sine gæster.
I 1885 blev et 24-registre orgel bygget i kirken.
(Fra: latvia.travel.lv)

aluksnes_luteranu_baznica_eka Lielā, skaistā Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca.

(Foto: ?)


Baznīca būvēta pēc Alūksnes muižas īpašnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa ierosmes. Baznīca būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīca glabā izcilu retumu — Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu.
Baznīcas torņa augstums ir 55,5 metri. 1786. gadā tornī uzlikts gailis, ko vietējie ļaudis izmanto arī kā laika apstākļu prognozētāju. Tornī augšup ved platas ozolkoka kāpnes, kas nav raksturīgas nevienai citai baznīcai, iespējams, ka kāpnes tika uzceltas gleznainās apkārtnes dēļ - lai barons viesiem varētu izrādīt skaisto apkārtni.1885.gadā tika uzbūvētas 24 reģistru ērģeles.
(Pēc: latvia.travel.lv)
Kirkens interiør.

(Foto: ?)
aluksnes_luteranu_baznicas_interjers Baznīcas interjērs.

(Foto: ?)

Besøg på Europas eneste bibelmuseum, der ligger i Aluksne, 35 km øst for Gulbene.
Præsten Johann Ernst Glück oversatte bibelen til lettisk i 1694. Samtidig måtte han udforme det lettiske sprog og skriftsprog, som indtil da havde bestået af forskellige dialekter.
Museet er indrettet i en lille hus, der ligger ved siden af kirken og er bygget i d. 20. århundrede.


(Foto: Niels Uldall-Jessen)

Apmeklējot Eiropas vienīgo Bībeles muzeju, kas atrodas Alūksnē, 35 km uz austrumiem no Gulbenes.
1694. gadā mācītājs Johans Ernsts Gliks pārtulkoja bībeli latviski. Vienlaikus viņam nācās radīt literāru latviešu valodu, jo līdz šim pastāvēja tikai vairāki dialekti.
Muzejs ir ierīkots nelielā namiņā, kas uzcelts 20. gadsimtā un atrodas blakus baznīcai.


(Foto: Nilss Uldēls-Jesens)
De besøgende kan se på musset mange udgivelser af biblen lige fra den allerførste lettiske bibel fra 1694 til vore dages electroniske bibler. Museet indeholder flere end 220 bibler, 210 salmebøger, 170 udgivelser af Det Nye Testamente, 40 prædikebøger og flere end 210 andre slags bøger med religiøst indhold som f.eks. Det Gamle Testamente, Evangelier samt skolebøger på lettisk og på flere end 35 andre sprog.
På museet kan man købe vore dages bibler på lettsik og russisk samt andre bøger, postkort og suvenirer med kristeligt indhold.
(No: latvia.travel.lv)

(Foto: ?)
aluksne_ernsta_glika_bibeles_muzejs_vertigakas_bibeles Apmeklētāji var apskatīt daudzos Bībeles izdevumus, sākot no pirmās, 1694.gadā latviešu valodā izdotās Bībeles līdz pat mūsdienu datorbībelei. Muzeja krājumos ir vairāk kā 220 Bībeles, 210 Dziesmu grāmatas, 170 Jaunās Derības izdevumi, 40 Sprediķu grāmatas un vairāk kā 210 citas kristīga satura grāmatas kā Vecā Derība, Evanģēliji, mācību grāmatas latviešu un vairāk ne kā 35 citās pasaules valodās.
Muzejā var iegādāties mūsdienās izdotās Bībeles latviešu un krievu valodā, kā arī citas kristīga satura grāmatas, atklātnes un dažādus suvenīrus.
(No: latvia.travel.lv)
Gruppen ved Aluksne Sø. Fra venstre: Bente Christensen, Bodil Rasmussen, Ole Rasmussen, Børge Madsen, Niels Uldall-Jessen, Gerda Madsen og Inga Barinska.

(Foto: ?)
aluksnes_ezers_them_menigheder Grupa pie Alūksnes ezera.
No kreisās: Bente Kristensena, Bodila Rasmusena, Ole Rasmusens, Bēu Mesens, Nilss Uldēls-Jesens, Gerda Mesena un Inga Barinska.

Arnold Simonsen ved de gamle slotsruiner i Aluksne.

(Foto: ?)

Slottet blev færdiggjordt i 1342. I 60'erne blev en mur opsat rundt om slottet. I 1700 udbrydder den Nordiske Krig, og året 1702 bliver skæbnesvanger for slottet, idet Aluksne invaderes af den russiske hær, der er ledet af greve Boris Sheremetjev, og den svenske kaptajn Wolff beordrer slottet sprængt i luftet for at undgå, at det stå til russernes rådighed.
(Fra: vieglicelot.lv)

 

 

 

aluksnes_pilsdrupas_them_menigheder Arnolds Simonsens pie Alūksnes vecajām pilsdrupām.

(Foto: ?)

Pils celtniecība datēta ar 1342. gadu. 60-tos gados ap pili izveido mūra sienu. 1700. gadā sākas Ziemeļu karš un 1702. gads kļūst liktenīgs pilij, jo Alūksnē ienāk krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā un, lai pils nepaliktu krieviem, zviedru kapteinis Vulfs pavēl to uzspridzināt.
(No: vieglicelot.lv)
Fra Aluksne gik turen på den berømte smalsporsjernbane til Stameriena.

(Foto: ?)
aluksnes_dzelzcela_stacija_aluksne_gulbene_them_menigheder No Alūksnes ceļš pa slaveno šaursliežu dzelzceļu veda uz Stāmerienu.

(Foto: ?)
Inde i vognen.

(Foto: ?)
gulbenes_aluksnes_banitis_them_menigheder Vagonā.

(Foto: ?)
De smalle spor på Aluksne-Gulbene ruten.

(Foto: ?)
aluksne_gulbene_dzelzcela_sliedes Alūksnes-Gulbenes dzelzceļa šaurās sliedes.

(Foto: ?)
Gruppen er lige stået af ved Stameriena-stationen.

(Foto: ?)
stamerienas_dzelzcela_stacija Grupa tikko izkāpusi Stāmerienas stacijā.

(Foto: ?)
Besøg i den russiske orthodokse kirke, der ligger 15 km udenfor Gulbene by.

(Foto: ?)
stamerienas_pareizticigo_baznica_them_menigheder Krievu pareizticīgo baznīcas apmeklējums, 15 km no Gulbenes pilsētas.

(Foto: ?)
Kirken ligger flot ved Stameriena Sø.

(Foto: Niels Uldall-Jessen?)

Kirken er bygget i 1904.
Nødvendigheden til at bygge en ortodoks kirke blev udløst af den omstændighed, at en del af regionens beboere havde konverteret til denne tro, og at Sofija Potjomkina - Stameriena slotsejeren Johann Gottlieb Eduard von Wulffs kone - også var ortodoks.
Efter Anden Verdenskrig blev gudstjenesterne i kirken forbudt, og der blev indrettet et lager.
I 1995 reetablerede Stameriena ortodokse menighed kirkens virksomhed.
(Fra: pilis.lv)
stamerienas_pareizticigo_baznica_menigheder_fra_them Baznīca atrodas skaistā vietā pie Stamerienas ezera.

(Foto: Niels Uldall-Jessen?)

Baznīca celta 1904. gadā.
Nepieciešamību celt pareizticīgo baznīcu noteica tas, ka daļa pagasta iedzīvotāju bija pārgājuši šajā ticībā un tai piederēja arī muižas īpašnieka Johana Gotlība Eduarda fon Volfa sieva Sofija Potjomkina.
Pēc 2. pasaules kara dievkalpojumi tika pārtraukti un baznīcā ierīkota noliktava. 1995. gadā Stāmerienā darbību atjaunoja pareizticīgo draudze.
(Pēc: pilis.lv)
Stameriena Slot.

(Foto: ?)

Slottet er bygget i begyndelsen af den 19. århundrede, i 1822 har det været en muret bygning med træspånnertag. I tidens løb blev slottet ombygget og udviddet flere gange for til sidst at blive til et af de flotteste eksempler på den franske neorenaissance mellem de lettiske slotte. Under opstandelserne i 1905 blev Stameriena Slot - som mange andre slotte i Letland - brændt ned. Renoveringsarbejdet startede snart bagefter og sluttede i 1908, men slottet blev aldrig det samme igen, idet nu påtog det karakteristiske træk fra neoklassicimen og jugendstilen. Efter Anden Verdenskrig husede slottet en landbrugsskole, og senere var det Stameriena Kommunes rådhus.

(Fra: stamerienaspils.lv)
stamerienas_pils_no_arpuses_them_menigheder Stāmerienas Pils.

(Foto: ?)

Pils celta 19. gadsimta sākumā; 1822. gadā tā bijusi mūra ēka ar dakstiņu jumta segumu. Vēlākajos gados vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Šo darbu rezultātā Stāmerienas muižas pils kļuva par vienu no spožākajiem franču neorenesanses paraugiem Latvijas muižu vidū. Līdzīgi daudzām citām Latvijas pilīm, 1905. gadā arī Stāmerienas pils tika nodedzināta. Drīz pēc tam sākās atjaunošanas darbi, kas pabeigti 1908. gadā. Pils netika atjaunota iepriekšējā izskatā, bet ieguva neoklasicisma un jūgendstila iezīmes.
Pēc Otrā pasaules kara pilī tika izveidots Stāmerienas Lauksaimniecības tehnikums. Vēlāk šeit saimniekoja ciema Izpildkomiteja.

(Pēc: stamerienaspils.lv)
Gruppen bliver vist rundt i Stameriena-slottet.

(Foto: ?)

 

stamerienas_pils_them_menigheder Grupai tika izrādīta arī Stāmerienas pils.

(Foto: ?)

Valtis Krauklis ved den lokalkendte "troskabstræ": Man joker, at hvis et par, mens de holder hinanden i hånden, kan præsse sig igennem hullet mellem de to træer, bliver de uadskillelige livet igennem.

(Foto: ?)

 

stamerienas_pils_parks_uzticibas_ozols_valtis_kraukliss_ Valtis Krauklis pie vietējiem pazīstamā «uzticības koka«. Šeit joko: ja pāris, rokās sadevušies, spēj izspraukties cauri spraugai abu koku starpā, tad viņi būs nešķirami visu mūžu.

(Foto: ?)
De mange tusindfryd i græsplanen foran slottet virkede fristende på nogle af gruppens piger - Bodil og Gerda er ved at flætte en lille blomsterkrans af de små skønheder.

(Foto: ?)
stamerienas_pils_them_menigheder_bodil_birkbak_bodil_rasmussen Tik daudz jauku mairozīšu ziedu zālājā pie pils uz dažām grupas meitām iedarbojās ļoti rosinoši - Bodila un Gerda tūlīt pat ķērās pie vainadziņu pīšanas.

(Foto: ?)
Alle samlet på træindustrifabrikken “Konto”, som producerer birketræ til inventar og møbler og eksporterer til mange lande f.eks. Tyskland og USA.
Fra venstre: ?, Ole Rasmussen, Jana Igavina, Bodil Birkbak, Bodil Rasmussen, Jens Erik Kristensen, ?, Gerda Madsen, Børge Madsen, Niels Uldall-Jessen og Karen Holm.

(Foto: ?)
gulbene_konto_them_menigheder Visi kopā kokrūpniecības uzņēmumā "Konto", kas apstrādā bērza koksni inventāram un mēbelēm un eksportē uz daudzām zemēm, piemēram, Vāciju un ASV.
No kreisās: ?, Ole Rasmusens, Jana Igaviņa, Bodila Bierkbaka, Bodila Rasmusena, Jenss Eriks Kristensens, ?, Gerda Mesena, Nilss Uldēls-Jesens un Kāana Holma.

(Foto: ?)
På værkstedet i "Konto".

(Foto: ?)
gulbene_konto_darbnica_them_menigheder "Konto" darbnīcā.

(Foto: ?)
Erling Birkbak iagttager indpakningen af savsmålsbriketter på en af "Konto"-fabrikkens værksteder.

(Foto: ?)
gulbene_konto_stradnieks_pie_darbgalda_erling_birkbak_them_menigheder Ērlings Biekrbaks vēro skaidu brikešu iepakošanu vienā no uzņēmuma "Konto" darbnīcām.

(Foto: ?)
På "Konto", hvor man jo arbejder med træ, er alle møbler samt væggene i rummerne flot udført i træ. Her - arbejdernes garderoberum.

(Foto: ?)
gulbene_konto_stradnieku_garderobe Fabrikā "Konto", kur taču strādā ar koksni, visas mēbeles un arī sienas bija skaisti veidotas no koka dēļiem un dēlīšiem. Attēlā - strādnieku ģērbtuve.

(Foto: ?)

Gruppen var også på en lang tur ud til Lubana-søen, hvor man så et naturparkprojekt, som er blevet til bl.a. med støtte fra Danmark.

(Foto: ?)

teicu_rezervats_ezers Grupa bija arī garākā ekskursijā uz Lubānas ezeru, kurā varēja vērot dabas aizsardzības projektu, kas tapis, piepalīdzot arī Dānijai.

(Foto: ?)
Landskabet ved Lubana Sø.

(Foto: ?)
teicu_rezervats_skaista_ainava Ainava pie Lubāna ezera.

(Foto: ?)
En lille, gul åkande i Lubana-søen.

(Foto: ?)
teicu_rezervats_dzeltena_lepe Maza, dzeltena lēpe Lubāna ezerā.

(Foto: ?)
En bondegård ved Lubana.

(Foto: ?)
lubana_teicu_rezervats_them_menigheder Lauku sēta pie Lubāna.

(Foto: ?)
En flot og lang træbro løber over marsken lige ved kanten af søen.

(Foto: ?)
teicu_rezervats_delu_taka_un_ezers Garš, skaists tilts ved pāri purvam gar pašu ezera malu.

(Foto: ?)
Og gruppen tager på en tur ad broen.

(Foto: ?)
teicu_rezervats_them_menigheder_grupa_iet_pa_purvu Un grupa pa tiltu dodas pārgājienā.

(Foto: ?)
Et udsnit fra Teici-reservatet ved Lubana.

(Foto: ?)
lubana_teicu_rezervats_skats_par_ezeru Teiču rezervāta pie Lubāna fragments.

(Foto: ?)
Tolk Jana Igavina med gruppen i baggrunden på en vej i fyrreskoven - denne type skov er meget almindelig i Letland.

(Foto: ?)
lubana_teicu_rezervats_mezs Tulks Jana Igaviņa ar grupu dibenplānā pa meža ceļu priežu silā - šādi sili Latvijai ir ļoti raksturīgi.

(Foto: ?)
Guiden fra Teici-reservatet (første til højre) i samtale med Gerda Madsen. Til venstre: Karen Holm og Jytte Kristensen.

(Foto: ?)
teicu_rezervats_them_menigheder_gide Teiču rezervāta gide (pirmā no labās) sarunā ar Gerdu Mesenu. No kreisās: Kāana Holma un Jute Kristensena.
I Lubana besøgte gruppen den smukke lutherske kirke og mødte der nogle folk fra menigheden, som tidligere har været med på besøg i Them.
På billedet - Arnold Simonsen skriver hilsen fra Them Kommunes lutherske menigheder i kirkens gæstebog.

(Foto: ?)
lubanas_luteranu_baznica_them_menigheder Lubānā grupa apciemoja skaisto luterāņu baznīcu un tikās ar dažiem draudzes locekļiem, kas agrāk bija piedalījušies braucienā uz Temu.
Attēlā: Arnolds Simonsens ieraksta sveicienu no Temas komūnas luterāņu draudzēm baznīcas viesu grāmatā.

(Foto: ?)
Lubana Evangelisk Lutherske Kirke er bygget i 1869-1872. Ørglet i kirken er fra 1871.

(Foto: ?)

 

lubanas_luteranu_baznica_arskats Lubānas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir būvēta 1869.-1872 gados. Ērģeles ir no 1871. gada.

(Foto: ?)
Kirkens interiør.

(Foto: ?)
lubanas_luteranu_baznica Baznīcas interjērs.

(Foto: ?)
Lubana-kirkens flotte alter er udført i neogotiske stil og indeholder billedet "Kristus ved korset".

(Foto: ?)
lubanas_luteranu_baznicas_altaris Dievnamā ir grezns neogotikas stilā veidots altāris ar altārgleznu "Kristus pie krusta".

(Foto: ?)
Kort orientering ved Lubana Kirkegård.
Fra venstre: Arnold Simonsen, Bente Christensen, Karen Holm, Gerda Madsen, Niels Uldall-Jessen, Jana Igavina, Ole Rasmussen, Bodil Birkbak, ? og i baggrunden - Børge Madsen.

(Foto: ?)
kapi_them_menighed_jana_igavina Īss stāstījums pie Lubānas kapsētas.
No kreisās: Arnolds Simonsens, Bente Kristensena, Kāana Holma, Gerda Mesena, Nilss Uldēls-Jesens, Jana Igaviņa, Ole Rasmusens, Bodila Bierkbaka, ?, un aizmugurē - Bēu Mesens.

(Foto: ?)
Et udsnit af Lubana Kirkegård.

(Foto: ?)
kapi_skats_uz_pieminekli Lubānas kapsētas fragments.

(Foto: ?)
Niels Uldall-Jessen ved en gammel grav med en statue af en engel.

(Foto: ?)
kapi_them_menigheder_niels_uldall_jessen Nielss Uldēls-Jesens pie veca kapa ar eņģeļa statuju.

(Foto: ?)
På tilbagevejen fra Lubana besøgte gruppen en moderne, driftig landmand, som har specialiseret sig i at dyrke kål og løg og bl.a. producerer konserves med surkål.
På billedet ejeren af landmandsstedet "Dimdini" Normunds Audziss fortæller gruppen om produktionen på sin gård.

(Foto: ?)
lizums_dimdini_them_menighed Atpakaļceļā no Lubānas grupa apciemoja modernu, izdarīgu lauksaimnieku, kas specializējies kāpostu un sīpolu audzēšanā, un ražo arī skābētus kāpostus.
Attēlā: Uzņēmuma "Dimdiņi" īpašnieks Normunds Audzišs stāsta par ražošanu savā saimniecībā.

(Foto: ?)
Landmandsstedet har også en lille fabrik, hvor man laver lækre flødekarameller af mælk fra en nabogård.
På billedet: Gruppen afprøver produktionen ved fabrikkens samlebord.
Til venstre: Bodli Rasmussen, Karen Holm, Bente Christensen, Børge Madsen, Bodil Birkbak, Niels Uldall-Jessen, Jytte og Jens Erik Kristensen.

(Foto: ?)
lizums_dimdini_gotinu_fabrika_them_menigheder Lauksaimniecības uzņēmumā ir arī neliela fabrika, kurā no kaimiņu fermas piegādātā piena ražo garšīgas krējuma karameles.
Attēlā: Grupa nobauda produkciju, stāvot pie fabrikas konfekšu ietīšanas galda.
No kreisās: Bodila Rasmusena, Kāana Holma, Bente Kristensena, Bēu Mesens, Bodila Bierkbaka, Nilss Uldēls-Jesens, Jute un Jenss Ēriks Kristenseni.

(Foto: ?)
Marker med løg på "Dimdini".

(Foto: ?)
lizums_dimdini_sipolu_lauks Sīpolu lauki "Dimdiņos".

(Foto: ?)
Hele gruppe samlet ved Hotellet i Gulbene lige før afrejsen til Riga.
Til venstre: Erling Birkbak, Bente Christensen, Børge Madsen, Gerda Madsen, Arnold Simonsen, Niels Uldall-Jessen, Karen Holm, Bodil Birkbak, Bodil Rasmussen, Ole Rasmussen, Jytte og Jens Erik Kristensen.

(Foto: ?)
gulbene_them_menigheder_hele_delegation_samlet_foran_gulbene_hotellet Visa grupa kopā pie Viesnīcas Gulbene īsi pirms došanās uz Rīgu.
No kreisās: Ērlings Bierkbaks, Bente Kristensena, Bēu Mesens, Arnolds Simonsens, Nilss Uldēls-Jesens, Kāana Holma, Bodila Bierkbaka, Bodila Rasmusena, Ole Rasmusens, Jute un Jenss Ēriks Kristenseni.

(Foto: ?)
Der blev tid til et lille besøg på Araishi Ezerpils (søslot) 7 km syd for Cesis.

(Foto: ?)

Søslottet blev bygget og beboet fra d. 9. til d. 10 århundrede af det historiske latgali-folket. Beboerne dyrkede land, havde kreature og beskæftigede sig med skovbiavl og handel.
De historiske fund lå op til 2,5 m dybt og havde lagret sig oven over hinanden i fem lag uden afbryddelser. De anaerobe forhold i søen gjorde, at mange af træbygningresterne blev godt bevaret og nemt at rekonstruere.
(Fra: vidzemesmuzeji.lv)
araisu_ezerpils_them_menigheder Iznāca laiks arī nelielai ekskursijai uz Āraišu Ezerpili 7 km uz dienvidiem no Cēsīm.

(Foto: ?)

Ezerpili cēluši un 9.-10.gs. apdzīvojuši senie latgaļi. Ezerpils iemītnieki nodarbojās ar zemkopību, lopkopību, meža dravniecību un tirdzniecību.
Āraišu ezerpils līdz 2,5 m biezais kultūrslānis sastāvēja no piecām apbūves kārtām, kas uzslāņojušas cita citai bez hronoloģiska pārtaukuma. Pateicoties aneirobajiem apstākļiem, zem ūdens bija labi saglabājušās koka celtņu paliekas, kādēļ mājas bija iespējams rekonstruēt.
(No: vidzemesmuzeji.lv)

 

På billedet til venstre: Karen Holm, Arnold Simonsen og Bente Christensen.

(Foto: ?)

Hver bebyggelse indeholdt 16 beboelseshuse med størrelse på 10-30 m². Husene havde intet loftrum, og deres tag, der var tækket med gran- eller birkebark, fungerede samtidigt som loft. Midt i huset lå en lerovn, der blev brugt til madlavning og husets opvarmning; der var sovebænke og siddebænke langs væggene, og oven over strakte hylder til husholdningsting sig, samt der var knager af træ til at hænge tøj på.
Gulvets rundbjælke blev dækket med stampet jord. Husene havde ingen skorsten, kun små "røgrum". Til højre fra indgangen plejede at ligge små rum til husholdningsartikler og -arbejde.
(Fra: vidzemesmuzeji.lv)

araisu_ezerpils_them_menigheder_bente_simonsen_arnold_simonsen_karen_holm Attēlā no kreisās: Kāana Holma, Arnolds Simonsens un Bente Kristensena.

(Foto: ?)

Katrā apbūvē konstatēja 16 dzīvojamās ēkas, kuru apdzīvojamā platība sniedzās no 10 līdz 30 m². Tās bija bezbēniņu guļbūves, kuru lēzenie ar egļu mizām vai bērza tāšu sloksnēm iesegtie jumti vienlaikus bija arī griesti. Telpas vidū atradās māla kleķa krāsns ēdiena gatavošanai un telpas apsildīšanai, gar sienām – guļamās lāvas, soli, bet virs tiem – plaukti iedzīves priekšmetu novietošanai un koka vadži drēbju uzkāršanai. Grīdojuma apaļkokus sedza zemes klons. Ēkai bija dūmistabas, bez skursteņiem. Ieejas labajā pusē parasti atradās nelielas saimnieciska rakstura piebūvītes.
(No: vidzemesmuzeji.lv)
På vej til Riga blev der besøgt også Turaida Slotsruiner.

(Foto: ?)

Turaida ("tora aida" på livisk - "guds have") er først nævnt i Livonia-kronikken, der er skrevet i slutningen af d. 12. århundrede af Indrikis.
Her - ved Gauja-floden, som nabo til det lettiske territorium - lå Turaida-regionen, og dens regent hed Kaupo.
Det vigtigste historiske minde om Turaida er slottets tårn, der er både den ældste bygning i komplekset og et meget yndet sted, hvorfra turisterne nyder den stårslåede udsigt over Gauja-dalen. Tårnets højde er 30 m.
Den sidste endeligt for Turaida-slottet blev året 1776, da et skæbnesvangert skud forårsagde et stor brand. Bygningerne blev ikke renoverede bagefter. I vore dage er restaurationen dog så småt begyndt.
(Fra: valoda.ailab.lv)
turaidas_pilskalns Pa ceļam uz Rīgu tika apskatītas arī Turaidas pilsdrupas.

(Foto: ?)

Turaida (lībiešu val. "tora aida" - "dieva dārzs") pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikā 12.gs.beigās.
Te pie Gaujas un latviešu apdzīvotās teritorijas robežas atradās Turaidas apgabals, kura valdnieks bija Kaupo.
Svarīgākais Turaidas piemineklis ir tornis, kas ir ne tikai senākā Turaidas celtne, bet arī tūristu iemīļotākā vieta, no kuras pārredzama plašā Gaujas ieleja. Torņa augstums ir 30 m.
Par Turaidas pils galīgas bojāejas laiku uzlūkojams 1776.g., kad kļūmīgs šāviens izraisīja plašu ugunsgrēku, pēc tam ēkas vairs netika atjaunotas. Pašlaik palēnām notiek pils restaurācijas darbi.
(Pēc: valoda.ailab.lv)
Gruppen tager et hvil og bliver fotograferet.
Til venstre, siddende på benken: Niels Uldall-Jessen, Karen Holm, Arnold Simonsen, Bente Christensen, Jytte og Jens Erik Kristensen, Børge og Gerda Madsen og Bodil Birkbak. Stående: Bodil Rasmussen og tolken Lasma Augstkalne.

(Foto: Erling Birkbak?)
turaidas_pilskalns_turaidas_rozes_kaps_them_menigheder Grupa atpūšas un tiek fotografēti.
No kreisās uz sola sēž: Nilss Uldēls-Jesens, Kāana Holma, Arnolds Simonsens, Bente Kristensena, Jute un Jenss Ēriks Kristenseni, Bēu un Gerda Meseni un Bodila Bierkbaka. Stāv: Bodila Rasmusena un tulks Lāsma Augstkalne.

(Foto: Ērlings Bierkbaks?)
Storke er ikke en sjældenhed i Letland, og de starter deres lange rejse til overvintring i Afrika midt i august.

(Foto: ?)
latvia_letland_storke_starki Stārķi Latvijā nav retums, un tie sāk aizceļot prom tikai sākot ar augusta vidu.

(Foto: ?)

De sidste par dage tilbragte gruppen i Riga, som er en moderne storby med én million indbyggere.
På billedet: Riga Domkirke.

(Foto: ?)

Den første sten til Domkirken blev sat ind under ledelse af biskoppen Albert i 1211. Siden er kirken renoveret mange gange. I perioden fra 1881 til 1914 begyndte restaurationsarbejdet igen, og bagefter fik kirken sit nuværende udseende. I årene 1959-1962 blev Domkirken tilpasset til at kunne fungere som en koncerthal - alteret blev demonteret og stolene sat ind med udsigt mod orglet.
(Fra: doms.lv)


riga_doma_baznica Ceļojuma pāris pēdējās dienas grupa pavadīja Rīgā, kas ir moderna lielpilsēta ar miljons iedzīvotājiem.
Attēlā: Rīgas Doms.

(Foto: ?)

Rīgas Doma pamatakmens ir likts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211. gadā. Kopš tā laika Doms ir vairākas reizes pārbūvēts. 1881. gadā tika uzsākti un līdz 1914. gadam norisinājās remonta un restaurācijas darbi, kuru rezultātā baznīca ieguva savu patreizējo veidolu.
Laika posmā no 1959. gada līdz 1962. gadam Doms tiek pielāgots koncertzāles vajadzībām, šajā laikā tiek demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm.
(Pēc: doms.lv)

 

I byens gamle del - Vecriga - i en flot bygning ligger Den Danske Ambassade.

(Foto: ?)

riga_bytur Pilsētas vecajā daļā - Vecrīgā - skaistā celtnē atrodas Dānijas Vēstniecība.

(Foto: ?)
Skt. Peters Kirke i Riga.

(Foto: ?)

Skt. Peters Kirke er først nævnt i dokumenterne fra 1209. Basilikum har fået det nuværende udseende i det 15. århundrede, hvor også det mere end 130 m høje gotiske tårn blev til. Tårnet kollapsede dog i 1666, men blev rekonstrueret i 1690, denne gang i barokal udformning. I 1721 slog lynet ned i tårnet, hvorefter det brændte ned. Den russiske tzar Pjotr I, der på det tidspunkt opholdte sig i Riga og endda deltog i slukningen af brænden, beordrede at rekonstruere tårnet i dets seneste udformning.
Under Anden Verdenskrig blev kirken meget beskadiget - tårnet og taget brændte ned, samt alt interiøret blev ødelagt. Renoveringen blev påbegyndt i 1954, og i 1967 blev tårnet genopbygget. Denne gang blev det udført i metal, og en elevator blev indbygget - tårnets gallerier kunne nu bruges som udsigtsplatformer.
Tårnets højde er 123,25 m, turisterne bliver hejst til det andet galleri, der ligger i 72 meters højde. I 1975 blev tårnets gamle ur rekonstrueret - efter en gammel tradition har det kun én arm: timeviseren. I 1976 blev et klokkeværk monteret, der fem gange om dagen udfører folkemelodien "Riga dimd" ("Riga dynder") og derudover med sin ringen markerer hver døgnets time.
Restaurationen af interiøret blev gjort færdig i 1983.
(Fra: latvia.travel.lv)
riga_peterbaznica Sv. Pētera baznīca Rīgā.

(Foto: ?)

Pirmo reizi ēka dokumentos minēta 1209. gadā. Tagadējā bazilika radusies pārbūvju rezultātā 15. gadsimtā, kad tika uzcelts arī tās vairāk nekā 130 m augstais gotiskais tornis. Tas sagāzās 1666. gadā, bet 1690. gadā tika rekonstruēts baroka arhitektūras formās. 1721. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un tas nodega. Pēc Krievijas cara Pētera I, kas šajā laikā bija Rīgā un piedalījās ugunsgrēka dzēšanā, pavēles torni atjaunoja iepriekšējās formās.
Baznīca tika nopostīta arī 2. pasaules kara laikā - nodega tornis, jumts, aizgāja bojā visa tās iekārta. Atjaunošanas darbus uzsāka 1954. gadā. 1967. gadā sākās torņa rekonstrukcija. Atšķirībā no iepriekšējiem to uzcēla metāla konstrukcijā, iebūvējot liftu, lai galerijas varētu izmantot par skatu platformām. Tornis ir 123,25 m augsts. Apmeklētājus paceļ līdz otrajai galerijai 72 m augstumā. 1975. gadā tika iedarbināts atjaunotais torņa pulkstenis, kam pēc vecās tradīcijas ir tikai viens - stundu rādītājs. 1976. gadā pirmo reizi ieskanējās zvanu spēle, kas piecreiz dienā atskaņo latviešu tautas dziesmas "Rīga dimd" melodiju un ar zvanu skaņām atzīmē pilnas stundas. Telpu restaurācija pilnībā pabeigta 1983. gadā.
(No: latvia.travel.lv)
Bodil Birkbak ved "Musikanterne fra Bremen"-skulpturen ved St. Peters Kirke.

(Foto: ?)

Rigas "Musikanterne fra Bremen" er originalskulptur af kunstneren Krista Baumgartel fra Bremen. Selvom inspirationskilden er Gerhard Marks' "Musikanterne fra Bremen" fra 1953, er indholdet og symbolikken helt Baumgartels egen.
Som resultatet af Gorbachovs perestroika og demokratisa-tionsprocesen blev DDR og Forbundsrepublikken forenet i 1990, og et intenst samarbejde blev startet op mellem de Baltiske lande og Tyskland. Atmosfæren i perioden bevirkede, at Bremen i 1990 skænkede sine tidligere politiske stereotyper i form af en humoristisk skulptur til sin venskabsby Riga. Personagerne fra det velkendte eventyr - i stedet for at kigge ind i røverhuset gennem et vindue - kigger i skulpturen gennem en sprække i jerntæppet fra den kolde krig.
(Fra: rigaspieminekli.lv)
riga_bremenes_muzikanti_them_menigheder_bodil_birkbak Bodila Bierkbaka pie Rīgas "Brēmenes muzikantu" skulptūras Pēterbaznīcs tuvumā.

(Foto: ?)

Rīgas „Brēmenes muzikanti” ir Brēmenes mākslinieces Kristas Baumgarteles autordarbs, kas radies pēc Brēm.muzikantu motīviem, bet ar pilnīgi jaunu, saturu un zemtekstu, nevis kā tēlnieka Gerharda Marksa "Brēmenes muzikantu" (1953.g.) kopija.
Gorbačova aizsāktās perestroikas un demokratizācijas rezultātā 1989.g. VDR un VFR apvienojās, un sākās intensīva Baltijas republiku un Vācijas sadarbība. Šajā atmosfērā Rīgas sadraudzības pilsēta dāvina 1990.g. Rīgai savus agrākos politisko stereotipus ar humoru pārvarošu skulptūru, kurā izmantoti visiem zināmās pasakas tēli, kuri nelūkojas vis „pa lodziņu laupītāju istabā”, bet gan caur radušos spraugu padomju režīma uzceltajā Aukstā kara „dzelzs priekškarā”.
(Pēc: rigaspieminekli.lv)
Kristi Fødsels Katedral i Riga.

(Foto: ?)

I 1870'erne opfordrede Riga og Mitavas (Jelgavas) ærkebiskop Benjamin Karelin folk til at indsamle penge til bygning af en ny katedral. Forslag blev bakket op af daværende generalguvenør for den Baltiske region Pjotr Bagration. Efter hans initiativ blev 900.000 rubler tildelt til Riga-eparkiet, hvor 561.000 rubler fra denne sum gik til bygningen af katedralen. Rigas beboere indsamlede flere tusinde rubler til byggeriet.
I licitationen deltog tre af datidens mest berømte arkitekter - J. F. Baumanis, H. Sels og R. Pflug. Det var R. Pflugs projekt, der vandt (kirken på tegningen mindede om Sofie-katedralen i Konstantinopel), og den 3. juli 1876 blev den første sten muret i katedralens fundament af Riga-biskoppen Serafim (Protopov).
(Fra: pravoslavie.lv)
riga_rigas_pareizticigo_baznica_eka Rīgas Kristus dzimšanas katedrāle.

(Foto: ?)

1870. gados Rīgas un Mītavas (Jelgavas) arhibīskaps Benjamins Kareļins aicināja ļaudis vākt ziedojumus jaunas katedrāles celtniecībai, šo nodomu atbalstīja arī tā laika Baltijas apgabala ģenerālgubernators Pjotrs Bagrations, pēc kura iniciatīvas Rīgas eparhijai drīz vien tika atvēlēti 900 000 rubļu, no kuriem 561 504 rubļus novēlēja katedrāles būvniecībai. Rīdzinieki saziedoja vairākus tūkstošus rubļu, un tā laika trīs izcilākie arhitekti J. F. Baumanis, H. Šēls un R. Pflūgs iesniedza konkursam savus projektus. Uzvarēja R. Pflūga projekts (dievnams atgādināja Konstantinopoles Svētās Sofijas katedrāli), un pirmo akmeni katedrāles pamatos 1876. gada 3. jūlijā iemūrēja Rīgas bīskaps Serafims (Protopovs).
(Pēc: pravoslavie.lv)
Interirøret af Kristi Fødsels Katedral i Riga.

(Foto: ?)

riga_rigas_pareizticigo_baznica  
På billedet: Gruppen overværer det eldste af De Tre Brødres huse på Maza Pils Gade i Vecriga.

(Foto: ?)

De Tre Brødre er det ældste bolighuskompleks i Riga. Det ældste hus af de tre blev bygget i slutningen af det 15. århundrede, da Riga etablerede kontakter med handelsfolk fra Holland, og arkitekturen i Riga lånede nogle karakteristiske enskaber fra renæssancearkitekturen i Holland.
(Fra: citariga.lv)
riga_viens_no_tris_bralu_namiem Attēlā: grupa apskata vecāko no Trīs Brāļu celtnēm Vecrīgas Mazajā Pils ielā.

(Foto: ?)

Trīs Brāļi ir vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekss. Vecākā no ēkām būvēta 15. gs. beigās, kad Rīga nodibināja kontaktus ar Nīderlandes tirgotājiem, un pilsētas arhitektūrā sāka parādīties Nīderlandes arhitektūrai raksturīgās renesanses iezīmes.
(No: citariga.lv)
Gruppen blev vist rundt i den gamle bydel med smukke, gamle huse.
På billedet: Melngalvju Nams.

(Foto: ?)

Huset er først nævnt i dokumenterne fra 1334, da Livonia-ordenen (1333 - 1353) okkuperede Riga under indbyrdes krige. Siden det 15. århundrede var huset kendt som festhuset ved byens markedsplads. I 1713 blev det købt af den i 1416 grundlagte Brøderskab for Rigas Melngalvji. Brøderskabets medlemmer var unge udenlandske handelsmænd, der ikke ejede huse i byen, men deltog dog aktivt i de sociale aktiviteter.
I 1941 under skyderierne fra den tyske hær blev huset totalt ødelagt, og i 1948 blev ruinerne spængt og fjernet. Efter 1995, med arkivmaterialer som udgangspunkt, blev husets genopbygning startet igen, og i 1999 blev byggeriet færdig.
(Fra: lv.wikipedia.org)
riga_melngalvju_nams Grupai tika rādīta arī pilsētas vecākā daļa ar tās skaistajām celtnēm.
Attēlā: Melngalvju Nams.

(Foto: ?)

Nams pirmo reizi rakstu avotos minēts 1334. gadā, kad savstarpējo karu laikā Rīgas pilsētu bija ieņēmis Livonijas ordenis (1333. - 1353). Kopš 15. gadsimta tas pazīstams kā dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma. 1713. gadā to savā īpašumā iegādājās 1416. gadā dibinātā Rīgas Melngalvju brālība. Tās locekļi bija jaunie un neprecētie ārzemju tirgoņi, kas nebija kļuvuši par namniekiem, toties aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē.
1941. gadā vācu arnijas apšaudes rezultātā nams pilnīgi izdega, un 1948. gadā tā drupas tika saspridzinātas un novāktas.
Pēc 1995. gada tika uzsākta nama celtniecība, pamatojoties uz arhīvos saglabātajiem materiāliem. Celtniecība tika pabeigta 1999. gadā.
(Pēc: lv.wikipedia.org)
En af Vecrigas gamle, smalle gader.

(Foto: ?)
en_smal_gade_i_vecriga Viena no Vecrīgas senajām, šaurajām ieliņām.

(Foto: ?)
Det er let at fornemme stemningen fra den gamle Rigas tid, når man opholder sig i Vecriga.

(Foto: ?)
riga_saura_ielina_vecriga Uzturoties Vecrīgā, ir viegli iztēloties gaisotni, kāda reiz valdīja senajā Rīgā.

(Foto: ?)
Gruppen ved Ridderen Rolands-monumentet i Riga.

(Foto: ?)

Roland - en legendarisk frankisk ridder i kongen Karl Den Stores tid.
Den mest kendte version af legenden er det episke værk fra den 11. århundrede "Sangen om Roland" (" Chanson de Roland"). I værket beskrives kristendoms krigeren Rolands heroiske endeligt.

(Fra: lv.wikipedia.org)

 

riga_bruninieka_rolanda_piemineklis_them_menigheder Grupa pie Bruņinieka Rolanda pieminekļa Rīgā.

(Foto: ?)

Rolands - leģendārs franku bruņinieks karaļa Kārļa Lielā laikā.
Pazīstamākā leģendas versija ir 11.gs. eposs "Dziesma par Rolandu" ("Chanson de Roland"). Eposā aprakstīta bruņinieka Rolanda, kā kristietības nesēja varonīgā bojāeja.
(Pēc: lv.wikipedia.org)
I Riga besøgte gruppen også Det Lettiske Okupationsmuseum og så udstillingen om tiden under verdenskrigene og sovjetisk besættelse. Man fik et gribende indtryk af, hvad det lettiske folk har været igennem de sidste 100 år.

(Foto: ?)
rigas_okupacijas_muzejs_vecas_sautenes Rīgā grupa apmeklēja arī Latvijas Okupācijas muzeju, kur skatīja ekspozīciju par abiem pasaules kariem un padomju okupāciju, gūstot atmiņā paliekošu iespaidu par latviešu tautas piedzīvoto pēdējo 100 gadu laikā.

(Foto: ?)

Turen ad Tornu Gade forbi Jekabs-kasernerne.

(Foto: ?)

Én side af Tornu-gaden er optaget af tre ensartede bygninger - de gamle Jekabs Kaserner, der blev bygget i d. 18. århundrede.
Nu huser de Den Hollandske Ambassade, Europakomissionens afdeling, boliger til udenlandske ambassadører, kontorer for flere af værdens ledende virksomheder samt butikker og hyggelige caféer.
(Fra: vietas.lv)
riga_byvandring_them_menigheder Pastaiga pa Torņu ielu, garām Jēkaba Kazarmām.

(Foto: ?)

Torņa ielas vienu pusi veido trīs vienādas ēkas, bijušās Jēkaba kazarmas, kas uzceltas 18. gadsimtā. Tagad ēkās atrodas Nīderlandes Karalistes vēstniecība, Eiropas Komisija, ārvalstu vēstnieku rezidences kā arī pasaules vadošie uzņēmumi, to pārstāvniecības, veikali un mājīgas kafejnīcas.
(Pēc: vietas.lv)
Guiden, tidligere gulbenier Liga Murniece, fortæller gruppen om seværdigheder i Riga.
Til venstre i første række: Liga Murniece, Jytte og Jens Erik Kristensen, Børge og Gerda Madsen. Anden række: Bodil og Ole Rasmussen.

(Foto: ?)
riga_byvandring_them_menigheder_med_guiden Gide, agrākā gulbeniete Līga Mūrniece, stāsta grupai par Rīgas ievērojamākajām vietām.
No kreisās, pirmajā rindā: Līga Mūrniece, Jute un Jenss Ēriks Kristensens, Bēu un Gerda Meseni. Otrā rindā: Bodila un Ole Rasmuseni.

(Foto: ?)
En lille bro på Bastejkalns i Riga. Gruppen lytter til guidens fortælling om traditionen for nygifte i Riga at binde nøglelås ved broens rækværk som tegn på uadskilleligt ægteskab.

(Foto: ?)
riga_jaunlaulato_tiltins_them_menigheder Tiltiņš Bastejkalnā, Rīgā. Grupa klausās gides stāstījumu par Rīgas jaunlaulāto tradīciju piestiprināt pie tilta margām slēdzeni kā simbolu nešķiramai laulībai.

(Foto: ?)
Der har været mange, der har ønsket at blive uadskillelige ...

(Foto: ?)
riga_piekaramas_atslegas_uz_jaunlaulato_tiltina Un to, kas vēlējušies nešķiramu laulību, ir bijis daudz ...

(Foto: ?)
Selvfølgelig skulle man også forbi Rigas kendetegn - Frihedsmonumentet.

(Foto: ?)

Monumentet, der blev indviet i 1935, blev rejst som en minde for de faldne frihedskæmpere, men i vore dage er det symbolet på en retfærdig lettisk stat, det lettiske folks sammenhold, uafhængighed og frihed.
Kompositionen af monumentet består af 13 skulpturer og basrelieffer, der fortæller om Letlands historie og kultur.
Friheden symboliseres med en statue af en ung kvinde, der i sine hænder holder træ gyldne stjerner.
Skulptøren er Karlis Zale.
Efter Anden Værdenskrig blev Letland annekteret af Sovjetunionen, og det blev forslået at fjerne monumentet. Man mener, at det var Karlis Zales elev Vera Muhina, der formåede at redde det ved at indvende det argument, at monumentet havde en stor kunstnerisk værdi, og derfor ville det at ødelægge det røre ved letternes allerhelligste følelser. Men selv om monumentet blev stående, blev dets betydning tolket i overenstemmelse med den sovjetiske ideologi. I befolkningens øjne har det dog altid været et symbol for en uafhængig stat.
(Pēc: lv.wikipedia.org)
riga_brivibas_piemineklis_laukums_ap_to_them_menigheder_niels_uldall_jessen Un, protams, tika noiets garām arī Rīgas simbolam - Brīvības piemineklim.

(Foto: ?)

Piemineklis, kas tika atklāts 1935. gadā, tika uzcelts brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas tiek uzskatīts par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu.
Pieminekļa kompozīciju veido 13 skulptūras un bareljefi, kuros tēlota Latvijas vēsture un kultūra.
Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes.
Pieminekļa autors ir Kārlis Zāle.
Pēc otrā pasaules kara Latvija tika pievienota PSRS un tika apsvērta iespēja pieminekli nojaukt. Pieminekli esot izglābusi Kārļa Zāles skolniece Vera Muhina, kura esot uzskatījusi, ka piemineklis ir mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Lai gan pieminekli nenojauca, tā simbolisko nozīmi sāka interpretēt atbilstoši padomju ideoloģijai. Tomēr tautai Brīvības piemineklis joprojām palika valstiskās neatkarības simbols.
(Pēc: lv.wikipedia.org)

Vagten ved monumentet. (Skriftet på monumentet betyder "for fædrelandet og for frihed".)

(Foto: ?)
riga_brivibas_piemineklis_frihedsmonumentet Sardze pie pieminekļa.

(Foto: ?)
Gruppen besøgte også markedet i de store, gamle Zeppelin-haller, hvor man kan købe alt fra fersk fisk, kød og grøntsager til supermarkeds- og husflidsprodukter.

(Foto: ?)

I 1922 blev det besluttet at købe fra staten de tyske zeppelinhaller fra Første Verdeskrig, der lå i Kurzeme (Vainode) og bruge dem til indrettelse af marked. Disse tre haller (med senere tilbyggede to) er siden da blivet et symbol på Rigas Centrale Marked.
Højden af hver hal var 37,4 m, bredden 47,2 m og længden 240 m - så stor højde ville forårsage markante svingninger i temperaturen i hallerne, og man kunne ikke skaffe tilsvarende store varmeindstallatiner for at sikre det nødvendige temperatur, derfor blev det besluttet kun at bruge de halvkuppelagtige øverste dele af hallerne, men resten blev bygget af mursten og jernbeton.
(Fra: lv.wikipedia.org)
rigas_centraltirgus Grupa pabija arī lielajos, vecajos cepelīnu angāros iekārtotajā tirgū., kur var nopirkt visu sākot no svaigām zivīm, gaļas un dārzeņiem līdz pat supermārketu precēm un rokdarbiem.

(Foto: ?)

1922. gadā tika pieņemts lēmums par tirgus ierīkošanu no valdības atpērkot Pirmā pasaules kara Vācijas armijas Kurzemē (Vaiņodē) atstātos cepelīnu angārus kuri ir kļuvuši par Rīgas Centrāltirgus simbolu.
Katra angāra augstums bija 37,4 m, platums 47,2 m, garums 240 m, un tik liels augstums radītu plašas temperatūras svārstības un trūktu nepieciešamā aprīkojuma tik liela tilpuma apsildīšanai, tādēļ nolēma izmantot tikai angāru augšējās, noslēdzošās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona.
(Pēc: lv.wikipedia.org)
Hansabank i Riga. Fra bankens udstigtsplatform kan man overvære størstedelen af Riga.

(Foto: ?)
riga_hansabanka Hansabanka Rīgā. No bankas skatu laukuma var pārredzēt Rīgas lielāko daļu.

(Foto: ?)
Gruppen, stående på udsigtsplatformen i Hansabanka, prøver at genkende steder, de har besøgt i Riga.

(Foto: ?)
riga_hansabankas_pedejais_stavs Stāvot uz Hansabankas skatu laukuma, grupas ļaudis cenšas atpazīt tās Rīgas vietas, kuras tikko apmeklējuši.

(Foto: ?)
Udsigt fra platformen.

(Foto: ?)
riga_skats_no_hansabankas_pedeja_stava Skats no platformas.

(Foto: ?)
Broerne over Daugava.

(Foto: ?)
riga_skats_no_hansabankas_pedeja_stava_tilti Tilti pār Daugavu.

(Foto: ?)
Lidt trætte, men i godt humør - på vej hjem til hotellet. Forrest - Gerda og Børge Madsen, bag dem - Jytte Kristensen og Ole Rasmussen.

(Foto: ?)
riga_them_menigheder_gerda_borge_madsen Nedaudz noguruši, taču labā omā - pa ceļam uz viesnīcu. Priekšplānā: Gerda un Bēu Meseni, aiz viņiem - Jute Kristensena un Ole Rasmusens.

(Foto: ?)
Bente Christensen og Arnold Simonsen er ved at studere Rigas bykort.

(Foto: ?)
riga_them_menigheder_bente_simonsen_arnold_simonsen Bente Kristensena un Arnolds Simonsens pēta Rīgas pilsētas karti.

(Foto: ?)
Og snart turen vil gå hjemad - med Air Baltic flyven.

(Foto: ?)
rigas_lidosta_air_baltic_limasina Un jau drīz ceļš vedīs mājup - ar Air Baltic lidmašīnu.

(Foto: ?)

(Artikel af Niels Uldall-Jessen til Den Lokale Avis d., 12. juli 2006)

En gruppe fra Them og omegn havde i sidste uge en spændende rejse til Letland, hvor de besøgte venskabsbyen Gulbene.

Lørdag den 25. juni rejste en gruppe på 12 personer fra Them og omegn til Letland. Vi fløj med AirBaltic fra Hamburg til Riga og blev modtaget i lufthavnen af Valtis Krauklis, viceborgmester i Gulbene samt tolken Lasma Augstkalne.
Efter at have spist aftensmad i Riga kørte vi den smukke tur langs Daugavafloden øst på til Gulbene, hvor vi blev indlogeret på de nyrenoverede hotel midt i byen.
Søndag var hele gruppen til gudstjeneste i Gulbene evangelisk-lutherske Kirke, som blev forrettet af den nye, unge præst. Maris Sarma og sognepræst Niels Uldall-Jessen prædikede. Bodil og Erling Birkbak bragte hilsener og overrækte gaver til venskabsmenigheden fra sognemenighederne i Them Kommune. Efter gudstjenesten var der arrangeret kirkefrokost i præsteboligens have bagved kirken, hvor vi hilste på gamle bekendte og mange nye fra Gulbene.
Senere på eftermiddagen var der rundvisning i Gulbene, hvor museumsinspektør Irina Zeibarte fortalte om Gulbenes historie gennem 4000 år og ikke mindst de sidste 100 år med to verdenskrige og efterfølgende sovjettisk besættelse, som har været en hård skæbne for befolkningen.
Rundvisningen sluttede på banegården, hvor der står et mindesmærke for de mange letter, der blev deporteret herfra i godsvogne til Sibirien.
Mandag var vi på en spændende bustur til Ate Frilundsmuseum, hvor vi så gamle landsbyhuse og landbrugsredskaber, og fik fortalt om gamle lettiske traditioner, som vi også fik at smage ved et lille traktement. Derfra kørte vi til Aluksne, hvor vi beså den store, smukke kirke og den nærliggende bibelmuseum, som er enestående i Europa. Præsten Johann Ernst Glück oversatte bibelen til lettisk i 1694. Samtidig måtte han udforme det lettiske sprog og skriftsprog, som indtil da havde bestået af forskellige dialekter. Fra Aluksne gik turen med den berømte smalsporsjernbane til Stameriena, hvor vi besøgte den russisk-ortodoks kirke, som er meget smukt restaureret med støtte fra en russisk rigmand.
Gruppen havde ønsket at se nogle virksomheder, bl.a. en stor træindustrifabrik “Konto” i Gulbene, som producerer birketræ til inventar og møbler og eksporterer til mange lande f.eks. Tyskland og USA. Vi var også på en lang tur ud til Lubana-søen, hvor vi så et naturparkprojekt, som er blevet til bl.a. med støtte fra Danmark.
I Lubana besøgte vi den smukke lutherske kirke og mødte der nogle mennesker fra menigheden, som tidligere har været med på besøg i Them.
På tilbagevejen besøgte vi en moderne driftig landmand, som har specialiseret sig i at dyrke kål og løg og bl.a. producerer konserves med surkål. Ved siden af havde han en lille fabrik, hvor man laver lækre flødekarameller af mælk fra en nabogård. Ellers er det sørgeligt at se, hvor meget jord der stadig ligger brak, især i det østlige Letland, selv om der indimellem er veldyrkede kornmarker og enkelte gårde med store flokke af køer.
De sidste par dage tilbragte gruppen i Riga, som er en moderne storby med én million indbyggere.
Vi blev vist rundt i den gamle bydel med smukke, gamle huse i jugendstil fra 20’erne og 30’erne og besøgte markedet i de store Zeppelin-haller, hvor man kan købe alt fra fersk fisk, kød og grøntsager til supermarkeds- og husflidsprodukter. I Riga besøgte vi også museet om tiden under Verdenskrigene og sovjetisk besættelse, hvor vi fik et gribende indtryk af, hvad de lettiske folk har været igennem de sidste 100 år. Men der var også tid til strøgtur og til at spise god lettisk mad og smage deres gode øl. Alt i alt havde gruppen en fin tur med mange oplevelser og indtryk af Letland og venskabsbyen Gulbene.

(Raksta autors: Nilss Uldēls-Jesens, Den Lokale Avis, 2006. g. 12. VII)

Pagājšnedēļ grupa ļaužu no Temas un tās apkārtnes devās aizraujošā ceļojumā uz Latviju, kur apciemoja sadraudzības pilsētu Gulbeni.


Sestdien, 25. jūnijā 12 cilvēku liela grupa no Temas un tās apkārtnes devās uz Latviju. Mēs lidojām ar Air Baltic no Hamburgas līdz Rīgai, un lidostā mūs sagaidīja Gulbenes domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis un tulks Lāsma Augstkalne.
Pavakariņojuši Rīgā, mēs braucām uz austrumiem pa skaisto maršrutu gar Daugavas upi līdz Gulbenei, kur mūs iekārtoja nesen izremontētajā viesnīcā pilsētas centrā.
Svētdien visa grupa piedalījās dievkalpojumā Gulbenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Dievkalpojumu vadīja jaunais mācītājs Māris Sarma, kas, kopā ar Temas draudžu mācītāju Nilsu Uldēlu-Jesenu, teica sprediķi. Bodila un Ērlings Bierkbaki nodeva sveicienus un pasniedza dāvanas no sadarbības draudzēm Temas komūnā. Pēc dievkalpojuma tikām uzaicināti uz lenču mācītājmājas dārzā aiz baznīcas, kur tikāmies ar veciem un jauniem paziņām no Gulbenes.
Vēlāk pēcpusdienā bija ekskursija pa Gulbeni, kuras laikā muzeja fondu glabātāja Irīna Zeibārte pastāstīja par Gulbenes 4000 gadu ilgo vēsturi, īpaši pakavējoties pie pēdējās simtgades abiem pasaules kariem un sekojošās padomju okupācijas, kas tautai nozīmēja grūtu likteni.
Ekskursija noslēdzās pie dzelzceļa stacijas, kur atrodas piemineklis tiem daudzajiem latviešiem, kas lopu vagonos tika aizvesti uz Sibīriju. Pirmdien bijām aizraujošā braucienā ar autobusu līdz Ates Brīvdabas muzejam, kur redzējām vecas lauku mājas un laksaimniecības darbarīkus. Mums pastāstīja par senām latviešu tradīcijām, un mums bija iespēja nobaudīt nelielu cienastu, nogaršojot senlatviešu labumus. Pēc tam mēs devāmies uz Alūksni, kur apskatījām lielo, skaisto baznīcu un tai blakus esošo bībeles muzeju, kas i vienīgais Eiropā.
1694. gadā mācītājs Johans Ernsts Gliks pārtulkoja bībeli latviešu valodā. Vienlaikus viņam nācās izveidot latviešu literāro valodu, jo līdz šim pastāvēja tikai dažādi dialekti. No Alūksnes ceļš pa slaveno šaursliežu dzelzceļu veda uz Stāmerienu, kur mēs apciemojām krievu pareizticīgo baznīcu, kas, ar kāda krievu bagātnieka atbalstu, ir ļoti skaisti restaurēta.
Grupa bija vēlējusies apskatīt arī kādus uzņēmumus, to skaitā lielo Gulbenes kokapstrādes fabriku “Konto”, kas ražo inventāru un mēbeles, ko eksportē uz daudzām zemēm, piemēram, Vāciju un ASV. Mēs devāmies arī garākā ekskursijā uz Lubāna ezeru, kur redzējām dabas projektu, kas realizēts arī ar Dānijas atbalstu. Lubānā viesojāmies arī skaistajā luterāņu baznīcā un tikāmies ar ļaudīm, kas agrāk ciemojušies pie mums Temā.
Atpakaļceļā viesojāmies pie moderna, uzņēmīga lauksaimnieka, kas specializējies kāpostu un sīpolu audzēšanā un ražo arī konservētus kāpostus. Viņam bija arī neliela fabrika, kurā, izmantojot kaimiņu saimniecības pienu, ražo krējuma karameles. Bet vispār ir skumji vērot, cik lielas zemes platības joprojām ir atmatā - īpaši Austrumlatvijā, lai gan tām pa vidu gadās arī kopti labības lauki un dažas saimniecības ar lielu govju ganāmpulku.
Pāris atlikušās dienas grupa pavadīja Rīgā, kas ir moderna lielpilsēta ar miljons iedzīvotājiem.
Mums izrādīja arī veco pilsētas daļu ar tās skaistajām jūgendstila ēkām no 20.-tajiem un 30.-tajiem gadiem, mēs pabijām arī tirgū, kas ierīkots vecajos cepelīnu angāros - tur bija iespējams iegādāties visu sākot no svaigām zivīm, gaļas un dārzeņiem līdz pat supermāketa precēm un rokdarbiem. Rīgā mēs apmeklējām arī muzeju, kurā bija ekspozīcijas par abiem pasaules kariem un padomju okupāciju, - mums radās spilgts priekšstats par latviešu tautas pieredzēto pēdējās simtgades laikā. Protams, mums pietika laika arī tāpat vien pastaigāt pa Rīgas ielām, nobaudīt labu latviešu ēdienu un šejienes gardo alu. Visā visumā grupai bija jauks ceļojums, kurā guvām daudz pieredzes un iespaidu par Latviju un mūsu sadraudzības pilsētu Gulbeni.