Fra den 6. til den 10. september har en delegation på syv personer besøgt Gulbene, Them Kommunes venskabsby i Letland.
Delegationen bestød af: Søren Goldmann, Marie Winther og Bent Braüner fra byrådet. Kurt Møller og Hans Bonde fra den kommunale administration og Viggo Tyrrestrup fra skoletandplejen. Desuden deltog som erhvervsmand Dan Larsen fra firma Jørck & Larsen.
Rejsen er en del af den løbende kontakt, der er aftalt i den fælles venskabsbyaftale.
Tirsdag den 6. ankom delegationen til Gulbene sidst på eftermiddagen, men programmet startede straks med møde med byrådet i Gulbene og efterfølgende minikoncert i bryllupssalen og hyggeaften i Gulbene bys kulturhus. Hovedbiblioteket blev besøgt, og især børnebiblioteket vakte interesse.
Onsdag den 7. startede dagen med et møde med Gulbenes pensionistkor. Det var en særdeles gribende oplevelse at høre dette kor af ældre mennesker synge lettiske nationale sange. Efter musikalsk underholdning havde gæsterne fra Them en rigtig god drøftelse med disse pensionister om forhold i Danmark og i Letland for pensionister. I gruppen af de fremmødte pensionister var også dem, der ved sidste påskeudstilling i Them udstillede smukke håndarbejder.
Senere samme formiddag besøgtes Gulbenes største børnehave med ca. 240 børn. Børnehaven imponerede delegationen med dens indlæringsmæssige niveau.
Børnene spiser hver dag et varmt måltid i børnehaven, og der er mange forskellige aktiviteter. I børnehaven findes der også to førsteklasser. Det vil sige, at forældrene kan ønske, at deres børn går i første skoleklasse i børnehaven i stedet for at skifte til skolen. I børnehaven så vi også dens egen tandlægestue. Vi, og ikke mindst Viggo Tyrrestrup, var chokeret over det udstyr, der bruges i tandbehandligen i Gulbene.
Delegationen spiste middag i børnehaven, hvorunder forhold som forældrebetaling, forældrechecks mv. blev drøftet.
Forholdene for børnefamilier i Gulbene er meget belastet økonomisk, især blandt de mange arbejdsløse forældre.
Eftermiddagsprogrammet var først et besøg på Gulbene hospital med rundvisning i børneafdelingen og senere en meget lang drøftelse med hospitalets lægelige chef. Hospitalsvæsenet i Letland står for omorganisering, og lokalt kæmper man for at bevare byens eget hospital. Selve hospitalets udstyrsniveau er rystende forældret og nedslit. Der er behøv for alt i bedre udstyr. Hyppigheden af sygdomme, som tidligere var stort set udryddet, er vokset, for eksempel er tuberkulose og difteritis opstået igen i Gulbene.
På hospitalet fødes der hvert år mellem 300 og 500 spædbørn. Dødeligheden blandt disse små er på ca. 1 %, oplyses det.
Viggo Tyrrestrup besøgte hospitalets tandklinik, som er den egentlige eneste tandbehandlingsmulighed i Gulbene. Alt udstyr i klinikken er, som det var i Danmark lige efter krigen. Udstyret er yderlige nedslit, og værre endnu er det, at der mangler medikamenter og fyldningsmateriale, der kan holde. Mange tandreparationer holder kun i meget kort tid. Derfor består en væsentlig del af tandbehandlingen i Gulbene i høj grad af tandudtrækninger.
Efter hospitalsbesøget tog delegationen til Gulbene Musikskole, hvor der blev afholdt en lille koncert med nogle af skolens dygtige elever. Skolen underviser hovedsageligt i klassisk musik på klassiske instrumenter, dog gav to mindre drenge en prøve på jazz på klaver - en ny gren i skolens undervisningsprogram.
Aftenprogrammet var besøg på en landbrugsskole ca. 20 km fra Gulbene.
Landbrugsskolen ligger i smukke naturomgivelser med rene søer, hvor der kan fanges flodkrebs, og også denne specielle delikatesse var på bordet under middagen på landbrugsskolen.
Torsdag var stort set helt helliget erhverv og teknik. Straks efter morgenmaden blev et byggefirma besøgt. Firmaet, der tidligere var statsejet, er nu privat anpartselskab. Gennem mange år har firmaet stået for nybyggeriet i Gulbene. Lige nu forestår der et byggeri af
lejligheder over for Gulbenes rådhus.Tempoet er dog meget
lille, da der konstant mangler penge til videreførelse af byggeriet. Firmaet forestår også reparationer m.v. En savværksafdeling beskæftiger aktuelt en del medarbejdere med produktion af brædder og stolper i fyrtræ til eksport til England. Firmaet ledes af et af de nyvælgte byrådsmedlemmer i Gulbene Byråd Gvido Stucka.
Et ganske interessant møde blev det for delegationen, da de på byggefirmaets oplagsplads fik forevist en liggende statue af Lenin. Statuen blev, som overalt i de baltiske lande, nedtaget fra sin plads i forbindelse med frigørelsen fra Sovietunionen. Statuen af Lenin i Gulbene er ikke beskadiget, og det overvejes, om den skal indgå i en museumssamling, der for fremtiden kan beskrive de mange år under kommunistisk styre i landet.
Senere på dagen blev en importvirksomhed besøgt. Virksomheden importerer og klargør landbrugsmaskiner fra Rusland. Specielt mejetærskere og traktorer. Det var meget interessant at se virksomheden og møde dens chef. Virksomheden er et aktieselskab, der ejes af letter og russer i fælleskab. Virksomheden står som eneimportør af de russiske landbrugsmaskiner til hele baltikum, og ca. 600 mejetærskere bliver solgt om året.
Senere på dagen stod varmeforsyningen i Gulbene på programmet. Gulbene by forsynes med varme fra flere decentrale varmeanlæg. Disse anlæg er meget forældede og med stor spildprocent. De senere år har man fyret med tung olie, og efter Sovietunionens fald skal olien betales kontant til verdensmarkedspris. Dette har bevirket, at forsyningsselskabet i Gulbene har oparbejdet en gæld i en sådan størrelsesorden, at der ikke kan købes olie igen, før gælden er betalt.
Befolkningen er samtidig i gæld til forsyningsselskabet, og det er på nuværende tidspunkt meget problematisk med varme for den kommende vinter.
Til afhjælpning af den kaotiske varmesitutation er der opstillet en kedel fra et gammelt damplokomotiv. Kedlen bliver manuelt opfyret med træ, og i stedet for damp producerer kedlen varmt vand til varmeforsyningen.
Delegationen så også et primitivt flisfyr, der er etableret ved Gulbenes hospital, således, at hospitalet er sikret varme lavet af affaldstræ fra byens savværker.
Efter dagens hårde program besøgtes en landbrugsejendom med spisning af lokale specialiteter.
Fredag formiddag var afsat til besøg i et landsbysamfund ca. 20 km fra Gulbene. I besøget indgik den gamle, smukke evangeliske kirke i Velena, et besøg i en landsbyskole
og landsbyens kulturhus. Sognerådsformanden i landsbyen blev også besøgt med drøftelse af mange forskellige spørgsmål.
Eftermiddagsprogrammet omfattede besøg og interview på Gulbenes lokale avis og senere et besøg på DIXIT i Gulbene, hvor DIXIT's datterfirma blev fremvist og deres aktiviteter blev gennemgået.
Fredag aften sluttede med fællesspisning med
Gulbene byråd. Der blev holdt mange taler om det gode samarbejde mellem kommunerne. Søren Goldmann inviterede på vegne af borgmester Mølholm, Gulbene byråd til at sende en delegation til Them i foråret 1995 igen.
Det løbende samarbejde går videre, og allerede her i oktober kommer en gruppe på 10 arbejdsløse unge fra Gulbene til Them til et spændende program inviteret af Them kommunes beskæftigelesafdeling og finansieret af den danske stats demokratifond. Som ledere af delegationen
kommer Maija Dauskane og Liga Zitane. |
No 6. līdz 10. septembrim septiņu cilvēku delegācija ciemojās Gulbenē - Temas komūnas sadraudzības pilsētā Latvijā.
Delegācijā bija: Sorens Goldmens, Marīe Vintere un Bents Broiners no pilsētas valdes, Kurts Millers un Hanss Bonde no komunālās administrācijas un Vigo Tieastrups no skolu zobārstniecības. Bez tam kā uzņēmējs piedalījās arī Dens Lārsens no firmas Jørck & Larsen.
Brauciens bija turpinājums nodibinātajiem kontaktiem, kas paredzēti kopīgajā sadraudzības līgumā.
Otrdien, 6. septembra vēlā pēcpusdienā delegācija ieradās Gulbenē, taču programma sākās tūlīt pat - ar tikšanos pilsētas valdē un tai sekojošu minikoncertu laulību reģistrācijas zālē, kam sekoja omulīgs vakars Gulbenes kultūras namā. Apciemojām arī centrālo bibliotēku, kur īpaši bērnu bibliotēka likās interesanta.
Trešdien, 7. septembrī, diena sākās ar tikšanos ar Gulbenes Pensionāru kori. Klausīties, kā šie cilvēki gados dzied latviešu nacionālās dziesmas, bija ļoti aizkustinoši. Pēc mūzikālā priekšnesuma ciemiņiem no Temas un kora pensionāriem izveidojās aizraujoša saruna par pensionāru dzīves apstākļiem Dānijā un Latvijā. Pensionāru grupā, ar ko tikāmies, bija arī tie, kas pagājušajā Lieldienu izstādē Temā piedalījās ar saviem skaistajiem rokdarbiem.
Vēlāk, priekšpusdienā, apciemojām Gulbenes lielāko bērnudārzu, kurā iet apmēram 240 bērni. Bērnudārzs imponēja delegāciju ar savu apmācības līmeni.
Bērni katru dienu bērnudārzā ēd siltu maltīti, un šeit notiek daudz dažādu nodarbību. Bērnudārzā ir arī divas pirmās klases. Izrādās, vecāki var izlemt, ka viņu bērns, tā vietā, lai ietu uz skolu, 1. klases līmeņa apmācību var saņemt tepat bērnudārzā. Apskatījām arī bērnudārza zobārstniecības kabinetu. Mēs, un visvairāk jau Vigo Tieastrups, bijām šokēti, redzot aprīkojumu, kāds Gulbenē tiek lietots zobārstniecībā.
Delegācija bērnudārzā paēda pusdienas, un to laikā tika pārrunāti tādi jautājumi kā, piem., cik un kā vecākiem jāmaksā par bērnudārzu.
Bērnu ģimenēm Gulbenē ir daudz ekonomisku problēmu, īpaši, ja vecāki ir bez darba.
Pēcpusdienas programmā bija Gulbenes Slimnīcas apskatīšana, kur redzējām bērnu nodaļu un vēlāk ļoti ilgi pārspriedām dažādus jautājumus ar slimnīcas galveno ārsti. Slimnīcu administrēšanā Latvijā
gaidāma reorganizācija, un vietējie, protams, cīnās par to, lai paturētu savu slimnīcu. Slimnīcas aprīkojuma līmenis ir ārkārtīgi novecojis un nolietots. Noderētu pilnīgi viss, kas ir modernāks. Salimšanas, kas agrāk būtībā bija izskaustas, nu sāk atgriezties, piemēram Gulbenē atkal uzliesmojusi tuberkukloze un difterīts.
Slimnīcas dzemdību nodaļā katru gadu piedzimst 300-500 zīdaiņu. Mirstība to starpā ir, kā mums pastāstīja, apmēram 1 %.
Vigo Tieastrups apmeklēja slimnīcas zobārstniecības klīniku, kas patreiz Gulbenē ir vienīgā zobārstniecības iestāde.
Viss klīnikas aprīkojums bija tāds, kā pie mums Dānijā uzreiz pēc kara. Pie kam, aprīkojums ir arī nolietojies, un, kas vēl ļaunāk - trūkst medikamentu un izturīga plombju materiāla. Salabotie zobi daudzos gadījumos neiztur ilgu laiku, tāpēc nozīmīga daļa zobārstniecības pakalpojumu sastāv no zobu raušanas.
Pēc slimnīcas apskates delegācija devās tālāk uz Gulbenes Mūzikas skolu, kur noklausījās nelielu koncertu, ko sniedza skolas prasmīgie skolēni.
Skolā pārsvarā māca klasisko mūziku
uz klasiskās mūzikas instrumentiem, tomēr divi mazi puišeļi nospēlēja uz klavierēm džeza skaņdarbu - džezs skolas mācību programmā ir jauninājums.
Vakara programmā bija lauksaimniecības skolas apmeklējums apmēram 20 km no Gulbenes.
Lauksaimniecības skola atrodas ļoti skaistā vietā pie tīriem ezeriem, kuros var noķert vēžus, un arī šī delikatese bija uz galda pusdienās, ko baudījām šajā skolā.
Ceturtdienas lielākā daļa tika veltīta ražošanai un tehnikai. Uzreiz pēc brokastīm devāmies uz celtniecības firmu. Agrāk tā bijusi valsts īpašums, bet nu ir kolektīvs privāts īpašums. Daudzus gadus tā ir rūpējusies par jauno ēku celtniecību Gulbenē. Patlaban tā gatavojas celt daudzdzīvokļu māju pretī Gulbenes pašvaldības ēkai. Tempi gan ir lēni, jo nepārtraukti trūkst naudas celtniecības turpināšanai. Firma rūpējas arī par remontiem, u.c. Vairāki zāģētavas nodaļas darbinieki patlaban eksportam uz Angliju. sagatavoja dēļus un pāļus no egles koka. Firmu vada viens no jaunievēlētajiem Gulbenes padomes locekļiem Gvido Stucka.
Delegācijai bija vēl viena interesanta tikšanās, kad vienā no celtniecības firmas šķūņiem tai parādīja guļošu Ļeņina statuju. Tā, līdzīgi kā visur citur baltijas valstīs, pēc atdalīšanās no padomju Savienības tika aizvākta prom no savas agrākās vietas.
Šī statuja nebija sabojāta, un tiek spriests, vai to nevajadzētu pievienot muzeja krājumiem, kas rāda laiku, kad valstī tik daudzus gadus valdīja komunistiskais režīms.
Vēlāk delegācija apmeklēja importa uzņēmumu, kas ieved no Krievijas un sagatavo darbam lauksaimniecības mašīnas, - pārsvarā kombainus un traktorus. Bija ļoti interesanti apskatīt uzņēmumu un satikties ar tā vadītāju. Uzņēmums ir akciju sabiedrība, kas kopīgi pieder latviešiem un krieviem, un ir vienīgais, kas importē lauksaimniecības mašīnas visām Baltijas valstīm. Gadā tiek pārdoti apm. 600 kombaini.
Dienas tālākajā programmā bija Gulbenes siltumapgāde. Pilsēta tiek apgādāta ar siltumu no vairākām necentralizētām apsildīšanas iekārtām. Šīs iekārtas ir ļoti novecojušas un darbojas ar lielu šķērdējuma procentu.
Pēdējos gados apkurē izmantotas smagās eļļas, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma par tām ir jāmaksā skaidrā valūtā atbilstoši pasaules tirgus cenām. Šis apstāklis Gulbenes siltumapgādes iestādei ir sagādājis tik lielu parādu, ka, pirms tā nomaksāšanas, eļļu vairs nav iespējams nopirkt. Savukārt iedzīvotāji ir parādā siltumapgādei, un tādejādi uz patrreizējo brīdi apsilde nākošajā ziemā izskatās ļoti problemātiska.
Lai kaut kā šajā haotiskajā situācijā izlīdzētos, ir uzstādīts vecas tvaika lokomatīves katls. Katls manuāli tiek kurināts ar malku, un tvaika vietā sagādā karstu ūdeni, kas tiek izmantots apsildīšanā.
Delegācija redzēja arī primitīvu šķeldas krāsni, kas uzstādīta aiz Gulbenes Slimnīcas, lai nodrošinātu tai siltumu ar no zāģētavām sagādātajiem koksnes atkritumiem.
Pēc smagās dienas programmas apciemojām kādu lauksaimniecības īpašumu, kur nobaudījām vietējos labumus.
Piektdienas priekšpusdienā bija paredzēts kāda ciemata apmeklējums kilometrus 20 no Gulbenes. Šajā ekskursijā bija iekļauta vecā un skaistā Velēnas evaņģēliskā baznīca, ciemošanās lauku skolā un ciemata kultūras namā.
Pabijām arī pie ciemata draudzes priekšsēdētāja un pārrunājām ar viņu daudz dažādu jautājumu.
Pēcpusdienas programmā viesojāmies Gulbenes vietējās avīzes redakcijā, kur mūs arī nointervēja, un vēlāk devāmies uz Gulbenes DIXITu, kur apskatījām šo Temas DIXITa meitas uzņēmumu un uzzinājām par tā darbību.
Piektdienas vakara noslēgumā bija pusdienas kopā ar Gulbenes vadību. Tika sacītas daudzas runas par abu pašvaldību veiksmīgo sadarbību. Sorens Goldmens mēra Nilsa Molholma vārdā ielūdza vadību 1995. gada pavasarī sūtīt vēlreiz uz Temu delegāciju.
Sadarbība turpinās, un jau šogad oktobrī no Gulbenes uz Temu dosies 10 jaunieši-bezdarbnieki, kur viņiem būs aizraujoša programma, ko sagatavojusi nodarbinātības nodaļa un finansējis valsts demokrātijas fonds. Šīs bezdarbnieku delegācijas vadītāji būs Maija Dauškāne un Līga Zitāne.
|
