• Forsiden
• Vedtægter
• Bestyrelse
• Bliv medlem
• Links
• Aktuelt
• Vores historie
• Them i fotos
• Gulbene i fotos

• Sākumlapa
• Statūti
• Vadība
• Kļūsti mūsu biedrs
• Noderīgi saiti
• Aktualitātes
• Mūsu vēsture
• Foto Tema
• Foto Gulbene

Folkloras kopa «Līgo«. Pirmajā rindā no kreisās: Grupas vadītāja Inese Stalidzāne un Ina Pelse. Otrajā rindā no kreisās: Valentīna Sirmace, Jolanta Pugača, Veronika Pulkstiņa un Sandra Otlāne.

(Foto: Gatis Bogdanovs, Gulbenes laikraksts «Dzirkstele«. Šis nav oriģinālfoto, bet skanējums no tā laika «Den Lokale Avis«, - atvainojamies par kvalitāti.)

Folkegruppens “Ligo” piger er et lystig samling, der kan få salen i sving.

(Foto: Gatis Bogdanovs, Gulbenes avis «Dzirkstele«. Dette billede er ikke orginalen, men en scanning fra datidens reklambuklet - vi beklager kvaliteten.)

Folkloras kopa «Līgo« ir lustīgas sievas, kas itin viegli prot aizraut publiku.

(Foto: Gatis Bogdanovs, Gulbenes laikraksts «Dzirkstele«. Šis nav oriģinālfoto, bet skanējums no tā laika reklāmbukleta, - atvainojamies par kvalitāti.)

Her ses “Ligo”-pigerne sammen med deres eneste mandlige deltager Ivars Strautins midt i deres øvetime. Pigerne fra venstre: Jolanta Pugacha, Ina Pelse, Sandra Otlane, Veronika Pulkstina, Valentina Sirmace og Inese Stalidzane.

(Foto: Santa Mede, Gulbenes avis «Vestnesis«. Dette billede er ikke orginalen, men en scanning fra datidens reklambuklet - vi beklager kvaliteten.)

Šeit «Līgo« sievas redzamas mēģinājumā kopā ar savu vienīgo vīriešu kārtas pārstāvi Ivaru Strautiņu. No labās: Jolanta Pugača, Ina Pelse, Sandra Otlāne, Veronika Pulkstiņa, Valentīna Sirmace un Inese Stalidzāne.

(Foto: Santa Medne, Gulbenes laikraksts «Vēstnesis«. Šis nav oriģinālfoto, bet skanējums no tā laika reklāmbukleta, - atvainojamies par kvalitāti.)

Repræsentanter fra folkehusflidsgruppen "Sagsha". Første række til venstre: lederen for «Sagsha« Biruta Vishnakova, Anita Vaska, un Antra Runcha. Anden række - Laimdota Kliesmete.

(Foto: Gatis Bogdanovs?, Gulbenes avis «Dzirkstele«.)

Daiļamata grupas «Sagša« pārstāves. Pirmajā rindā no kreisās: grupas vadītāja Biruta Višņakova, Anita Vaska un Antra Runča. Otrajā rindā - Laimdota Kliesmete.

(Foto: Gatis Bogdanovs?, Gulbenes laikraksts «Dzirkstele«.)

“På grund af min dårlige helbred kan jeg ikke komme til Danmark, men tanken om, at mine arbejder bliver udstillet i Them, glæder mig meget”, siger Laimonis Dziedatajs, der er medlem af husflidsgruppen “Sagsha”.

(Foto: Gatis Bogdanovs, Gulbenes avis «Dzirkstele«.)

"Sliktās veselības dēļ pats uz Dāniju atbraukt nevarēšu, taču mani ļoti iepriecina doma, ka mani darbi tiks izstādīti Temā«, atzīst tautas rokdarbu studijas «Sagša« loceklis Laimonis Dziedātājs.

(Foto: Gatis Bogdanovs, Gulbenes laikraksts «Dzirkstele«.)

Husflidsudstillingen på Them Rådhus i anledning af den Lettisk-danske Venskabsuge vil blive åbnet af en folkloregruppe.

Det er spændende at følge, hvordan det lettiske folk igennem århundreder har bevaret sin kærlighed til håndarbejde og husflid. Brugskunsten i Letland opdeles i dag i syv områder. I 2002 var deres sammensætning procentuelt således: tekstilarbejde 62%, fremstilling af smykker 11%, fletning af kviste og rødder 9%, keramik/pottemageri 6%, træarbejde 5%, skindarbejde 4% og metalarbejde 3%. Der arbejder op mod tre tusinde kunstnere i Letlands 103 folkebrugskunstgrupper.
Letland opdeles i fire regioner: Vidzeme, Latgale, Zemgale og Kurzeme. På grund af historiske, geografiske og andre omstandigheder har hver region sit eget særpræg, der viser sig i traditionerne, dialekterne og brugskunsten.

Kulturel godkendelse
Folkebrugskunstgruppen “Sagsha” fra Gulbene, der udstiller i Them, hører til Vidzeme-regionen. Navnet “sagsha” betyder noget i retning af “en ulden plaid”, altså en varm vinterbeklædning eller fintvævet festbeklædningsartikel, der blev brugt af lettiske kvinder i gamle dage.
I 1952 grundlagde ni kvinder, som godt kunne lide husflidsarbejde, en husflidsgruppe i Gulbene. Som tiden gik, fik den lille gruppe med sin deltagelse i forskellige lokale og statsorganiserede husflidsudstillinger anderkendelse af Letlands Kulturmninisterium og blev godkendt som folkebrugskunstgruppe. I dag er gruppen vokset til 28 brugskunstnere, der væver, farver garn, strikker sokker og vanter, skærer i træ og laver pottemagerarbejde. De henter bl.a. inspiration i Letlands Historiske Museums magasiner.

Folkloregruppe ved åbning af udstilling
Ved åbningen af husflidsudstillingen og ved flere andre af venskabsugens begivenheder optræder folkloregruppen “Ligo” fra Gulbene. “Ligo” er navnet på en gudinde i den lettiske mytologi, og hendes navn forekommer i omkvædet i en lang række (og der er mange!) lettiske Skt. Hans-sange. Skt. Hans er den største folkefest i Letland.
Folkloregruppen “Ligo” blev organiseret i 1994, og den 9. november i år - på Mortensdag - vil den fejre sit 20-års jubilæum. I alle årene har lederen af gruppen været Inese Stalidzane.
“Ligo” samler og bevarer folkesange, lege og folkedans fra Gulbene-egnen. En speciel del af “Ligo”’s aktiviteter er afholdelse og ledelse af årstidens fester både i Gulbene Amt og i hele Letland. De vigtigste af disse fester er Skt. Hans, påske, jul og Mortensdag. Til disse dage bliver der sammensat et specielt program.

Bevarer gamle traditioner
Hvert år gæster folkloregruppen keramiker Baiba Dumpes “Ler-dage” i Friluftsmuseet i Riga, hvor de underholder publikum. “Ligo” optræder også med lege og sange i forskellige internationelle festivaler, bl.a. “Maskebal”.
En stor del af “Ligo”’s virke foregår ved lettiske familiehøjtideligheder som dåb, bryllup og begravelse, hvor man holder fast ved gamle traditioner.
Gruppen består af medlemer fra flere generationer. Der er unge mennesker, der er vokset op sammen med “Ligo”, og der er pensionister, der lærer de andre deres oldeforældres sange og lege.
Også deltagernes afstamning er forskellig. Der er folk både fra Latgale-, Kurzeme- og Vidzeme-egnen, og repertoiret indeholder sange fra disse regioner.

Latviešu-dāņu draudzības nedēļas rokdarbu izstādi Temas Rātsnamā atklās folkloras kopa.

Interesanti vērot, kā latviešu tauta cauri gadsimtiem ir saglabājusi savu mīlestību uz rokdarbiem.
Mūsdienu lietišķo mākslu Latvijā var iedalīt septiņās jomās. Un 2002. gadā šo jomu savstarpējās izplatības attiecība tika uzrādīta šādi: tekstīldarbi - 62%, rotu darināšana - 11%, klūgu un sakņu pīšana - 9%, keramika-podniecība - 6%, koka izstrādājumi - 5%, ādas izstrādājumi - 4% un metāla izstrādājumi - 3%. Latvijas 103 tautas lietišķās mākslas studijās strādā gandrīz trīs tūkstoši mākslinieku.
Latvija sastāv no četriem reģioniem: Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme. Vēsturisku, ģeogrāfisku un citu apstākļu dēļ katram reģionam ir savas īpatnības, kas izpaužas tradīcijās, dialektos un arī tautas daiļradē.

Sasniegumi kultūrā
Gulbenes Tautas rokdarbu kopa «Sagša, kas izstādīs savus darbus Temā, nāk no Vidzemes reģiona. Vārds «sagša« nozīmē «vilnas seģene«, - silts ziemas apģērbs vai smalki austs plecu pārsegs svētkiem, kādu latviešu sievietes lietojušas sendienās.
1952. gadā deviņas sievietes, kurām ļoti patika strādāt rokdarbus, nodibināja Gulbenē pulciņu. Laikam ejot un piedaloties dažādās vietējās un valsts organizētās rokdarbu izstādēs, šī nelielā grupa ieguva Latvijas Kultūras ministrijas atzinību - godpilno nosaukumu «Tautas daiļamata studija«. Šodien «Sagšā« ir jau 28 daiļamatnieki, kas auž, krāso dziju, ada zeķes, cimdus, veido kokgriezumus un nodarbojas ar podniecību. Iedvesmu viņi gūst, piemēram, no Latvijas Vēstures muzeja fondiem.

Folkloras kopa izstādes atklāšanā
Rokdarbu izstādes atklāšanā un arī citos draudzības nedēļas pasākumos aktīvi piedalīsies arī folkloras kopa no Gulbenes «Līgo«. «Līgo« ir dievietes vārds senlatviešu mitoloģijā un vienlaikus piedziedājums daudzām (un to patiešām ir daudz!) latviešu vasaras Saulgriežu vakara dziesmām. Jāņi ir latviešu tautas paši lielākie svētki.
Folkloras grupa «Līgo« ir dibināta 1994. gadā, un šogad 9. novembrī - Mārtiņdienā - tā svinēs savas pastāvēšanas 20.-to gadadienu. Visus šos gadus grupas vadītāja ir bijusi Inese Stalidzāne.
«Līgo« apkopo un cenšas saglabāt Gulbenes apkaimes tautasdziesmas, rotaļas un tautasdejas. Īpašu vietu šīs kopas dzīvē aizņem gadskārtu svētku organizēšana un vadīšana gan Gulbenes rajonā, gan visā Latvijā. Svarīgākie no šiem svētkiem ir Jāņi, Lieldienas, Ziemsvētki un Mārtiņdiena. Katrai šai svētku dienai tiek gatavota īpaša programma.

Saglabā senas tradīcijas
Folkloras kopa katru gadu apmeklē keramiķes Baibas Dumpes «Māla dienas« Rīgas Brīvdabas muzejā un izklaidē tur sanākušos ļaudis. «Līgo« uzstājas ar rotaļām un dziesmām arī dažādos internacionālos festivālos, piemēram, «Masku ballē«.
Liela daļa kopas darbošanās paiet, vadot ģimenes svētkus - krustības, kāzas, bēres, u.c. , kad ir vēlēšanās tos rīkot pēc senām tradīcijām.
Grupā ir dalībnieki no vairākām paaudzēm. Ir gan jaunieši, kas izauguši kopā ar «Līgo«, gan pensionāri, kas pārējiem māca savu vecvecāku dziesmas un rotaļas.
Arī dalībnieku izcelšanās ir dažāda - tie ir ļaudis gan no Latgales, gan Kurzemes un Vidzemes reģioniem, un grupas repertuārā ir visu šo apgabalu dziesmas.