| |
Gulbene Kommune inviterede delegation fra Them Kommune til den lettiske danse- og sangfestival for skolebørn.
Vi – borgmester Torben Hansen, viceborgmester Søren Goldmann, kommunaldirektør Hanne Ahrens og Jørgen Ballegaard fra Them-Gulbene Venskabsforening - tog afsted til Riga torsdag den 30. juni og kom trætte og mættede af gode, stærke indtryk hjem søndag aften den 3. juli.
Denne nationale festival for folkedans og nationalsange afholdes i Riga hver femte år (2004 for voksne og 2005 for skolebørn op til gymnasieniveau). Gulbenes borgmester Nikolajs Stepanovs havde inviteret firemandsdelegationer fra deres venskabskommuner i henholdsvis Danmark, Polen og Rusland. På trods af sprogproblemer havde vi hyggeligt samvær på tværs af alle landegrænser – ikke mindst i kraft af en meget dygtig og hjælpsom tolk (til engelsk). Viceborgmester i Gulbene Kommune Valtis Krauklis havde tilrettelagt vores program ned til mindste detalje og var, sammen med tolken, vores faste ledsager.
Fredag den 1. juli havde vi et lokalt program i Gulbene-området. Først officielt modtagelse på Rådhuset med orientering om udviklingen i kommunen. Dernæst rundtur i byen med borgmesteren som guide til museum, socialcenter og gymnasium med et nyt, imponerende halkompleks (Gulbene har et berømt basketballhold). Senere på dagen kørte vi med lokaltoget – et veterantog, som løber på den eneste tilbageværende smalsporede banestrækning i Letland. Vi besøgte et slot i Stameriena fra den tyske aristokratisk tid og spiste et traditionelt måltid på Ates Frilandsmuseum.
Lørdag den 2. juli kørte vi med bil til Riga (ca. 200 km). Her gjaldt det turens egentlige højdepunkt: Den storstilede optræden af omkring 14.000 folkedansere, børn og unge på det store stadion i Riga.
Danse og andre optrin afløste hinanaden i et imponerende tempo med indtil 2000 dansere ad gangen. Det var et usædvanligt smukt og betagende skue at se de smukke nationaldragter, pigerne med fletninger og dekorative blomsterkranse på hovedet.
Søndag den 3. juli
Atter op kl. 6 og endnu en anstrengende biltur til Riga, men det var igen det hele værd. Denne gang skulle vi deltage i Gulbene Kommunes (og Gulbene Amts) del af den store procession gennem Rigas gader. I fem timer snoede festivaldeltagerne, dansere, sangere, foreningsfok, lokale organisatorer, kommune- og regionsrepræsentanter, i alt ca. 34.000, sig gennem en stor, begejstret folkemængde i Rigas gader. For en stund overgav vi os til lokalpatriotismen og vinkede begejstret tilbage som ægte “gulbenianere”.
En stor national manifestation
For at forstå betydningen af denne nationale udladning må man tænke på Letlands omtumlede historie, hvor landet alene i årene omkring Anden Verdenskrig blev drænet for omkring 1/3 af sin befolkning i forbindelse med krig, deportation og emigration. Man imponeres af den stolthed og glæde, som man møder nu efter knap 15-års selvstandighed. Med et udgansgspunkt som EU’s fattigste land går fremskridtet nu tilsyneladende med syvmileskridt, og de, som har besøgt landet for blot få år siden, kan ikke undgå at mærke det.
Vi fire fra Them Kommune blev en stor oplevelse rigere. |
|
Gulbenes pašvaldība ielūdza delegāciju no Temas komūnas piedalīties latviešu skolēnu dziesmu un deju svētkos.
Mēs – mērs Torbens Hansens, mēra vietnieks Sērens Goldmens, izpilddirektore Hene Ārensa un Jērgens Belegō no Temas-Gulbenes Sadraudzības biedrības – devāmies uz Rīgu ceturtdien, 30. jūnijā un noguruši un spēcīgiem iespaidiem piesātināti atgriezāmies mājās svētdien, 3. jūlija vakarā.
Šis nacionālais tautas deju un dziesmu festivāls notiek Rīgā katru piekto gadu (2004. gadā – pieaugušajiem un 2005. gadā – skolēniem, ieskaitot ģimnāzistu vecuma dalībniekus). Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs bija ielūdzis delegācijas četru dalībjieku sastāvā no sadraudzības pilsētām Dānijā, Polijā un Krievijā. Neskatoties uz valodu problēmām, mēs – ļaudis no dažādām valstīm – kopā jutāmies ļoti omulīgi, īpaši jau tādēļ, ka mums bija ļoti prasmīgs un izpalīdzīgs tulks (angļu valodā).
Gulbenes domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis bija izplānojis mūsu programmu līdz sīkākajām detaļām un bija, kopā ar tulku,
mūsu pastāvīgie pavadoņi.
Piektdien, 1. jūlijā mums bija programma turpat Gulbenes apgabalā. Vispirms – oficiāla pieņemšana domes namā, kur mums pastāstīja par Gulbenes attīstību. Pēc tam – ekskursija pa pilsētu, kuras muzejā pats mērs uzņēmās gida lomu; ciemošanās sociālajā centrā un ģimnāzijā, pie kuras atradās jauns, iespaidīgs sporta komplekss (Gulbenei ir slavena basketbola komanda). Vēlāk devāmies izbraucienā ar vietējo vilcienu – veterānbānīti, kas kursē pa vienīgo Latvijā palikušo saursliežu dzelzceļu. Apskatījām vācu aristokrātu laika pili Stāmerienā un nobaudījām tradicionālu maltīti Ates Brīvdabas muzejā.
Sestdien, 2. jūlijā ar mašīnu devāmies uz Rīgu (kādus 200 km). Šeit, lielajā Rīgas stadionā, norisināsies mūsu ciemošanās galvenais notikums – plaša mēroga priekšnesums, kurā piedalīsies 14.000 bērnu un jauniešu – tautasdeju izpildītāju. Dejas un citi priekšnesumi nomainīja viens otru iespaidīgā tempā, uz laukuma vienlaikus esot līdz pat 2000 dejotājiem. Tas bija neparasti burvīgs un aizraujošs skats – skaistie tautastērpi, meitenes bizēs sapītiem matiem un skaistiem ziedu vainagiem galvā.
Svētdiena, 3. jūlijs
Un atkal – augšā pulkstens 6 un nogurdinošais ceļš mašīnā uz Rīgu, taču arī tagad tas izrādījās tā vērts. Šoreiz mums bija jāpiedalās Gulbenes pilsētas (un Gulbenes rajona) grupas sastāvā lielajā svētku gājienā Rīgas ielās. Veselas piecas stundas festivāla dalībnieki – dejotāji, dziedātāji, uzņēmēji, vietējie organizatori, pašvaldību un rajonu vadības pārstāvji, kopā apmēram 34.000 ļaužu – gāja gājienā pa Rīgas ielām liela, sajūsmināta ļaužu pūļa uzmundrināti. Brīžam arī mēs paši ļāvāmies vietējam patriotismam un sajūsmā mājām pretī gluži kā «īsti gulbenieši«.
Liela nacionāla manifestācija
Lai saprastu šīs nacionālās izpausmes nozīmi, nepieciešams atcerēties Latvijas nemierpilno vēsturi – laikā ap Otro Pasaules karu vien no šīs zemes pazuda apmēram trešdaļa iedzīvotāju –
kara, deportāciju un emigrācijas dēļ. Lepnums un prieks, kāds šeit valda tagad, pēc nepilnu 15 gadu neatkarības, atstāj dziļu iespaidu. Izskatās, ka, sākot savu attīstību kā ES nabadzīgākā valsts, Latvija nu dodas uz priekšu septiņjūdžu soļiem, un tie, kas pabijuši šajā zemē gadus septiņus atpakaļ, nevar to nepamanīt. Mēs, četri cilvēki no Temas komūnas, kļuvām par vēl vienu pieredzi bagātāki.
|
|
